Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Šī ir kaudze ar atteikumiem Indijas studētgribētājiem un dzīvei Latvijā. (Foto: Ekrānuzņēmums no Twitter)

Angliski neprot necik, taču studēt grib: kā viltus studenti no Indijas cenšas iekļūt Latvijā 14

Tava izglītība
2019. gada 5. decembrī 05:44 2019. gada 5. decembrī 05:44
 
Edvīns
Rakickis
| Jauns.lv
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos parādījās bilde, kura it kā uzņemta Latvijas vēstniecībā Indijā. Tās avots izrādījās uzticams un tajā bija redzama kaudze ar vīzu uzteikumiem Indijas pilsoņiem, kuri bija iecerējuši doties uz Latviju, lai, kā viņi paši apgalvo, “studētu”.

Fotogrāfiju tviterī ievietoja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) vadītāja Dita Traidās. “Šī kaudze ir tikai deviņu dienu laikā atteikto indiešu “studētgribētāju” vīzu pieteikumu kaudze Latvijas vēstniecībā Indijā. Variet 3x minēt, kādi bija patiesie iemesli nokļūt LV,” pie publicētās bildes raksta aģentūras vadītāja.

Attēls izsauca gan citu portāla lietotāju, gan arī mediju uzmanību. Portāls Jauns.lv ar Ārlietu ministrijas starpniecību vērsās Latvijas vēstniecībā Indijā, lai noskaidrotu, vai Indijas pilsoņu mēģinājumi, aizbildinoties ar studiju plāniem, iekļūt Latvijā vēstniecības darba ikdienā tik tiešām ir pamanāma problēma? Cik vidēji dienā/nedēļā nākas atteikt vīzas tiem, kuri apgalvo, ka vēlas studēt? Kā tiek izvērtēts un konstatēts, ka vīzu ir jāatsaka?

Statistika liek ieplest acis

Atbildes uz jautājumiem sniedza Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. Vadoties pēc tām, atliek secināt, ka pēdējos gados Latvija Indijas pilsoņiem, kuri oficiāli skaitās kā topošie studenti, ir kļuvusi īpaši populārs galamērķis. Šī ir tā situācija, kuru vislabāk var izprast, iedziļinoties skaitļos:

2016. gadā vēstniecībā Indijā tikuši pieņemti 242 ilgtermiņa (D kategorija) vīzu pieteikumi ar ieceļošanas mērķi “mācības”, bet 2017. gadā – 870 pieteikumi, kas ir par 259% vairāk. 2018. gadā tika pieņemti 2314 pieteikumi, kas savukārt ir par 170% vairāk nekā 2017. gadā. 2019. gadā no 1. janvāra līdz 30. septembrim pieņemti 2138 pieteikumi, kas ir par 19% vairāk nekā šajā pašā periodā 2018. gadā, kad tika pieņemti 1800 vīzu pieteikumi.

Nav tā, ka valstī tiek ielaisti visi, kuri vien piesakās. Līdzās ar Indijas pilsoņu interesi iekļūt Latvijā, pieaudzis arī ilgtermiņa vīzu atteikumu skaits. 2016. gadā tika atteikti 3% no visiem ilgtermiņa vīzu pieteikumiem ar ieceļošanas mērķi mācības, 2017. gadā – jau 22% no visiem ilgtermiņa vīzu pieteikumiem, 2018. gadā – 34% no visiem ilgtermiņa vīzu pieteikumiem, bet no 2019. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim – 39% no visiem ilgtermiņa vīzu pieteikumiem.

“Salīdzinājumam jānorāda, ka arī īstermiņa Šengenas ieceļošanas vīzu (C kategorija) statistika uzrāda līdzīgu tendenci – vīzu atteikumu skaits vēstniecībā Indijā pieaug,” skaidro ĀM pārstāvis. 2018. gadā tika pieņemti 1873 vīzu pieteikumi, no tiem atteikta 861 vīza, atteikuma procentam veidojot 46% no kopējā vīzu pieteikumu skaita. Bet periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim tika pieņemti 1529 vīzu pieteikumi, no kuriem atteiktas 755 vīzas, atteikuma procentam veidojot 50% no kopējā vīzu pieteikumu skaita. “Vīzas atteikumam var būt dažādi iemesli, piemēram, norādītais ceļojuma mērķis neatbilst patiesībai, netiek iesniegti visi nepieciešamie pamatojumi, tiek atklāti dokumentu viltojumi u.tml.,” apgalvo ĀM preses sekretārs.

Viltus studenti – blakusefekts izglītības attīstības mērķiem

ĀM atbilde par vīzu atteikšanas iemesliem, ņemot vērā statistiku, gan šķiet pārlieku vispārēja un tukša. Rodas arī papildus jautājumi: kādēļ tieši Latvija? Kādēļ tieši šobrīd? Ar šiem un citiem jautājumiem (tostarp par to, kurš atbildīgs par situācijas rašanos un risināšanu), cerībā gūt tiešāku un saprotamāku atbildi, vērsāmies pie VIAA un aģentūras vadītājas Ditas Traidā kundzes.

Atbilde liek secināt, ka problēma ar viltus studentiem radusies pēdējo gadu (joprojām aktuālo) izglītības attīstības pamatnostādņu, kuru ietvaros savulaik izvirzīts mērķis palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru, dēļ. Tas jau sen izdevies, taču process, kurā studētgribētāji atlasīti, neesot bijis bez trūkumiem. Problēma savulaik sākusies ar augstākās izglītības iestāžu neuzmanību.

Augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspēja ir viens no aktuālajiem valsts ilgtermiņa mērķiem, kas parādās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, “Nacionālajā Attīstības plānā 2020” un citos dokumentos, informēja VIAA vadītāja. “Viens no sasniedzamajiem mērķiem bija ārvalstu studentu īpatsvars Latvijas augstskolās, kuram jāsasniedz 10% no kopējā studējošo skaita. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā statistika liecina, ka šis mērķis ir sasniegts – Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2018. gadā ārvalstu studentu īpatsvars bija 12% jeb 9797 no kopējā studējošo skaita, no kuriem 2% ieradušies īslaicīgā mobilitātē jeb “Erasmus+” ietvaros. No Indijas piesaistīto studējošo skaits grāda iegūšanai no kopējā ārvalstu studenta skaita Latvijā ir pirmajā vietā, 2018. gadā pārsniedzot 2000 studentu (25% no kopējā ārvalstu studentu skaita).

VIAA vadītāja norāda, ka pieaugot ārvalstu studentu skaitam Latvijā, ir svarīgi ilgtermiņā nodrošināt Latvijas augstākās izglītības tēlu un prestižu, nodrošinot, lai ārvalstu studiju piesaistes un atlases process ir kvalitatīvs. “Tomēr, kā redzam Indijas gadījumā, pēdējos gados bažas rada vairāki aspekti, kas saistīti ar ārvalstu studentu uzņemšanu – studentu sagatavotība un motivācija studijām, spēja formulēt savus studiju mērķus, kā arī gatavība studēt angļu valodā, tāpēc nepieciešams nodrošināt, ka līdztekus strauji pieaugošajam ārvalstu studentu skaitam jāveic rūpīga ārvalstu studentu atlase,” pauž Traidās.

VIAA vadītāja skaidro, ka ārvalstu studentu piesaistes process formāli sākas tieši ar uzņemošo augstskolu. “Kad potenciālais students nonāk Latvijas vēstniecībā, lai nokārtotu studentu vīzu, viņš jau ir saņēmis akceptu no Latvijas augstākās izglītības iestādes, tāpēc augstskolas pienākums ir pirms tam pārliecināties par potenciālā studenta iepriekšējo izglītību un zināšanu līmeni, kā arī identitāti, nepieciešamības gadījumā ieviešot papildu pārbaudījumus,” papildina Traidās.

Aģentūras vadītāja atklāja, ka vēstniecības jau sen pamanījušas – pēc studiju līguma saņemšanas liela daļa no potenciālajiem studentiem pārbaudes intervijas laikā nespēj demonstrēt savu motivāciju studēt Latvijā, pat ne izvēlētajā studiju programmā, tai skaitā neprot arī angļu valodu pat saziņas līmenī. Pie tam, vēstniecība pēdējā laikā pastiprināti saskaras ar dokumentu viltošanas pieaugumu.

“Pat ja izieta konsulārā pārbaude un vīza iegūta, ir daudz gadījumu, kad studentu iepriekšējo zināšanu līmenis faktiski neļauj apgūt studiju programmu. Iepriekš minētais rada papildu slodzi arī tādām institūcijām kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzturēšanās atļauju piešķiršanā, Akadēmiskajam Informācijas centram diplomu atzīšanā un Iekšlietu ministrijas struktūrām. Kopumā tas viss ļoti negatīvi ietekmē Latvijas  augstākās izglītības prestižu ārvalstīs,” brīdina VIAA vadītāja.

Problēmu mēģina risināt jau kopš 2017. gada

Lai risinātu šo un citus ārvalstu studentu piesaistes problēmjautājumus, 2017. gadā IZM ar vairākām augstskolām esot parakstījusi vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, kurai pievienojušās jau 17 augstskolas. Ar šādu vienošanos tās apņemas nodrošināt kvalitatīvu studiju pieredzi visiem studējošajiem, stiprināt Latvijas augstākās izglītības un valsts reputāciju, ievērojot nosacījumus informācijā par studiju iespējām, ārvalstu studējošo atlasē, mārketinga pasākumos ārvalstu studējošo piesaistē darbā ar komercaģentiem, studiju un vides atbalsta nodrošināšanā u.c.

“Tikai tām augstākās izglītības iestādēm, kas paraksta vienošanos un to ievēro, turpmāk tiek nodrošinātas iespējas piedalīties par valsts budžeta līdzekļiem organizētajos izglītības eksporta veicināšanas pasākumos, tostarp ārvalstu vizītēs, kā arī izstādēs un mārketinga pasākumos un ārējo tirgu apguvē, ko nodrošina “Study in Latvia” (daļa no kampaņas, lai popularizētu Latviju kā valsti, kur studēt) aktivitātes, kas kopš 2019. gada ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārraudzībā,” pastāstīja Traidās.

Līdzīgu iniciatīvu (sadarbības memorandu) ar Augstākās izglītības eksporta apvienību (AIEA) 2018. gadā ir noslēgusi ĀM, kas paredz, ka AIEA esošās augstskolas ievēros noteiktus nosacījumus studentu atlasē.

“Study in Latvia” un Ārlietu ministrija katru gadu rīko seminārus un informatīvos pasākumus, kuros piedalās gan iesaistītās valsts iestādes, gan pašas augstskolas. Vairākas augstskolas pašas pēc savas iniciatīvas veic pasākumus situācijas uzlabošanai, apgalvo Traidās. VIAA vadītāja arī norādīja, ka, lai pārrunātu šos problēmjautājumus klātienē, IZM un VIAA delegācija, piedaloties Indijas tirdzniecības un Rūpniecības ministrijas un Indijas izglītības ministrijas kopīgi rīkotajā starptautiskajā samitā “15th FICCI Higher Education Summit 2019”, pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem Indijā. Šobrīd tieši VIAA kopā ar IZM meklējot problēmas risinājumus, tai skaitā iespējas veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai palielinātu augstskolu atbildību trešo valstu studentu piesaistē.

Citi šobrīd lasa

Fermā Anglijā, kur strādā daudz austrumeiropiešu, konstatēts milzīgs vīrusa perēklis; 200 cilvēki izolēti 12
Trilleris Krievijā: policisti pēc pakaļdzīšanās aptur aizdomīgu "Moskviču", no kura izveļas 6 pasažieri 4
Uzsākts kriminālprocess par rakstnieka Paula Bankovska nāvi
Skatīt visus komentārus

Бывшая лучшая подруга герцогини Меган пообещала свести с ней счеты

Максим Галкин показал, как выглядит SPA-центр в их с Аллой Пугачевой замке