Tieslietu un Iekšlietu ministrijas vienojas pastiprināt kriminālatbildību nelegālajiem cigarešu tirgotājiem

Tieslietu ministrijā šodien tikās Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas, lai, reaģējot uz skaļu rezonansi ieguvušo lietu par akcizēto preču nelikumīgu apriti "Rīgas centrāltirgus" teritorijā, pārrunātu sodu politikas izmaiņas personām, kas iesaistītas nelegālā cigarešu apritē.

Tikšanās laikā abu ministriju amatpersonas secinājušas, ka pastāv jomas, kur administratīvā atbildība darbojas, taču ir jomas, kur nepieciešama atgriešanās pie kriminālatbildības.

Ministriju amatpersonas vienojušās, ka šodien apspriestie priekšlikumi tiks izdiskutēti attiecīgajā ekspertu darba grupā un divu nedēļu laikā plānots sagatavot Krimināllikuma grozījumus iesniegšanai Saeimā, kurā jau patlaban uz trešo lasījumu ir atvērts minētais likums.

Saskaņā ar Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža šonedēļ Saeimas atbildīgajā komisijā teikto, lai sauktu personu pie kriminālatbildības policijai pie tās vienlaikus jāatrod 50 000 cigarešu - 2500 paciņas jeb 250 cigarešu blokus. Šodien ministriju amatpersonas vienojās, ka šis apjoms tiks samazināts, taču konkrētāk par to runās minētajā darba grupā.

Patlaban amatpersonas plašāk nekomentēja, kāda veida sodi pārkāpējiem tiks pastiprināti. Ķuzis uzskata, ka naudas sods ir ļoti efektīvs līdzeklis, ja līdzās pastāv efektīvs mehānisms tā piedziņai. Saskaņā ar likumu naudas soda nesamaksāšanas gadījumā personai ir jādodas uz cietumu. Tomēr administratīvajā atbildībā šādas kārtības nepastāv un nelegālie cigarešu tirgotāji administratīvos naudas sodus nemaksā.

Ķuža ieskatā mazumtirdzniecības gadījumā pie pirmās pārkāpuma reizes gan brīvības atņemšana nebūtu samērīgs sods.

Atgādinot, ka kriminālatbildība sākas no 50 000 cigaretēm, Valsts policijas priekšnieks vērsa uzmanību, ka šāds cigarešu daudzums ir diezgan liels, kuru fiziski vienam cilvēkam ir grūti pārvietot.

"Jānodala divas daļas - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Ja šodien liekam akcentu uz vairumtirdzniecību un regulāri aizturam kontrabandistus, tad šāda rīcība nenes augļus attiecībā uz mazumtirdzniecību. Pie mazumtirdzniecība apjomiem policija izmanto vien administratīvā pārkāpuma protokolus un rezultātā nonākam pie tā, ka soda mērķis netiek sasniegts," norādīja Ķuzis.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs savukārt uzsvēra, ka centrāltirgus gadījums apliecinājis, ka administratīvo sodu sistēma nestrādā, lai gan policija, robežsardze un muita atbilstoši saviem resursiem visus spēkus velta liela apmēra kontrabandas apkarošanai. 

"Patlaban Valsts ieņēmumu dienesta vadībā notiek intensīvs darbs pie akcīzēs preču nelegālās apkarošanas plāna īstenošanas un visi dienesti uzrāda pietiekami nozīmīgus rezultātus, bet ir skaidrs, ka cigarešu tirgošana tiek saistīta ar pastāvīgu pieprasījumu, tāpēc kopumā problēma ir skatāma divās daļās, līdz ar to sadaļā par cigarešu realizāciju ceram uz efektīvu risinājumu," uzsvēra Trofimovs.

Valsts policijas priekšnieks arī apliecināja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pēc policijas nesen veiktās operācijas "Rīgas centrāltirgū" vairs nav novērota tirgoņu darbošanās. Ķuzis gan apgalvoja, ka pēc 2017.gadā veiktās lielās operācijas, cigarešu pārdevēji nebija manāmi vairākas nedēļas, taču vēlāk atgriezās pie sava rūpala. 

Pēc policijas nesen veiktās operācijas patlaban cigarešu rūpala organizatoru un tirgotāju vidū iestājies "gaidīšanas laiks, kā tagad būs šoreiz", viņš sprieda.

Tāpat policijas priekšnieks un Kronbergs vērsa uzmanību uz Rīgas domes atbildību, lai tā izvērtētu kādiem uzņēmumiem tiek iznomātas konkrētās tirgus teritorijas, kurās notikusi nelikumīga cigarešu pārdošana.

Kā ziņots, 21.novembrī un 22.novembrī likumsargi Centrāltirgus administrācijas ēkā un citviet veica procesuālās darbības, apkarojot akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā aizturētas 12 personas. Četrām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu. 

Valsts policijas vadītājs iepriekš Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka policijai ir aizdomas, ka centrālo lomu akcizēto preču nelikumīgā apritē "Rīgas Centrāltirgū" ieņēmis tieši privātuzņēmums, kam ir izīrēta daļa no tirgus. Ķuža vērtējumā, šis privātais uzņēmums esot saistīts ar noziedzības pasauli un veicis organizētu darbu akcizēto preču nelikumīgā tirdzniecībā. Viņš mudināja Rīgas domi vērtēt, vai ar konkrēto uzņēmumu saglabāt nomas līgumu.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā" dibināts 1991.gadā un pieder trim privātpersonām - Viktoram Baklaginam, Zanei Vilcānei un Radmilai Orlovai, kura ir norādīta kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja. 2018.gadā uzņēmums strādājis ar 300 754 eiro apgrozījumu un 80 576 eiro peļņu.

Kopumā tirgus teritorijā, tirdzniecības vietās un dažādās adresēs Rīgas reģionā veiktas 89 kratīšanas, kuru rezultātā izņemtas 8210 vienības tabakas izstrādājumu un aptuveni 11 litri alkoholisko dzērienu bez Latvijas akcīzes nodokļu markām.

Kratīšanu laikā izņemti arī 40 560 eiro, 80 britu mārciņas, 20 dināri, 500 Kazahstānas tenges, 60 Ukrainas grivnas un 50 Ķīnas juaņas. Tāpat kratīšanu laikā izņemti seši šaujamieročiem līdzīgi priekšmeti un 249 munīcijas vienības, dažādi datu nesēji un grāmatvedības dokumenti, kā arī automašīna "BMW X3" un citi ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu saistīti priekšmeti.

Šajā lietā kriminālprocess sākts par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziedzīgu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka kontrabandas cigaretes tirgus teritorijā pārdeva vismaz desmit nelegālos tirdzniecības punktos. Viena kontrabandas cigarešu tirgotava dienā iztirgojot aptuveni no 70 līdz 120 blokiem cigarešu, un "labās dienās" viena tirgotava pārdodot cigaretes par vairāk nekā 2000 eiro dienā. Cigarešu tirgotājam alga esot aptuveni 2000 eiro mēnesī, bet vienas "točkas" bosam - pat 13 000 eiro mēnesī.

Gandrīz visiem tirgotājiem piemēroti sodi vairāku tūkstošu eiro apmērā, dažiem administratīvais sods jau sasniedzis 15 000 līdz 20 000 eiro. Minimālais sods ir 70 eiro, bet maksimālais 700 eiro. Tomēr neviens no tirgotājiem šo sodu negrasoties maksāt un arī piedzīt to no viņiem nevarot, jo viņiem nav legālu ienākumu un īpašumu.