Putniņš iespējas vienoties par Rīgas domes koalīciju vērtē kā "50:50"

Kā Putniņš pastāstīja Latvijas Radio, šorīt līdz atkārtotajai Rīgas domes ārkārtas sēdei notiks pušu sarunas, lai vēlreiz pārrunātu sadarbības nosacījumus un atbildības jomu sadalījumu. "Nav jau īsti variantu, jāsēžas un jārunā," sacīja politiķis.

Skaidrojot, kāpēc izgāzās līdzšinējās sarunas, Putniņš atzina, ka tas saistīts ar piedāvāto atbildības jomu sadalījumu, jo "Rīgai" neesot gatava "pārraudzīt jomas, kurām neredzam risinājumu". Deputātu blokam tika piedāvāts pārraudzīt uzņēmumus "Rīgas satiksme" un "Rīgas centrāltirgus", bet tas vēlas pārņemt kontroli pār "Rīgas mežiem", jo "gribam padarīt Rīgu zaļāku", turklāt šādu piedāvājumu Putniņš sarunās esot sadzirdējis arī no paša Burova.

"Mēs neesam gatavi sēdēt prezidijā tikai smukumam. Ja nevaram realizēt savu politisko potenciālu, tad ejam uz ārkārtas vēlēšanām," paziņoja Putniņš un skaidroja, ka "Rīgai" būs gatava iesaistīties koalīcijā, ja tā apņemsies īstenot "Rīgai" septiņu punktu darbu sarakstu un iedalīs atbildības jomas, kurās ir iespējams paveikt darbus, kurus uzrādīt rīdziniekiem. "Ja līdz vēlēšanām neko nevaram paveikt, neredzam jēgu strādāt šajā koalīcijā," piebilda domnieks.

Jau vakar Rīgas domē bija plānots uzticības balsojums Burovam, kurš bija optimistisks, ka viņam izdosies savākt 32 balsis no "Gods kalpot Rīgai" (GKR), "Saskaņas", "Rīgai" un Baibas Brokas, taču sēdi nācās atcelt, jo potenciālie koalīcijas partneri tomēr nespēja vienoties par sadarbības nosacījumiem.

Putniņš skaidroja, ka vienošanās nav panākta, jo, veidojot koalīcijas līgumu, dienas laikā parādījušies nesaprotami nosacījumi, kas paredzēja deputātu blokam "Rīgai!" uzticēt "smagākās" domes kapitālsabiedrības - "Rīgas satiksmi" un "Rīgas centrāltirgu". "Sākotnēji bijām vienojušies par vienu jomu sadali, bet pēkšņi parādījās punkts, ka mums grib uzticēt arī Centrāltirgu. Ņemot vērā to, kas šajās abās kapitālsabiedrībās notiek, tas ir mazliet nekorekti, ka visu mēģina uzvelt mums," sacīja Putniņš.

Savukārt GKR puse paziņoja, ka nav piekritusi vairākiem "Saskaņas" un deputātu bloka "Rīgai!" kopīgi radītā koalīcijas līguma nosacījumiem, tostarp "Saskaņas" vēlmei izveidot trešo vicemēra amatu un piedāvātajām izmaiņām kapitālsabiedrību pārraudzībā.

Kā izteicās Burovs, politika ir kompromisu māksla, tomēr katram kompromisam ir robežas un cena. Viņš apstiprināja, ka GKR ar "Saskaņu" un deputātu bloku "Rīgai!" sākotnēji bija vienojušies, ka vicemēra krēslu varētu ieņemt "Rīgai!" deputāts Druvis Kleins, vietu Rīgas brīvostas valdē - šī bloka pārstāvis Oskars Putniņš, bet Pilsētas attīstības komiteju vadītu - neatkarīgā deputāte Baiba Broka. Vienlaikus bijusi arī vienošanās, ka SIA "Rīgas satiksme" būtu Kleina pārziņā.

Tomēr vēlāk GKR saņēmusi koalīcijas līguma projektu, kuru parakstījuši 16 deputāti no frakcijas "Saskaņa", trīs deputāti no deputātu bloka "Rīgai!" un Broka. GKR vien atlicis parakstīt līgumu un koalīcija būtu izveidota, tomēr politiskais spēks nav piekritis vairākiem līguma punktiem, kas saistīti ar trešā vicemēra krēsla izveidi un kapitālsabiedrību pārdali. Līguma projektā esot bijis norādīts, ka pēc domes budžeta pieņemšanas tiks izveidots trešais vicemēra krēsls konkrēti priekš deputāta Sandra Bergmaņa (S).

GKR uzskata, ka par trešo vicemēra amatu ir pāragri diskutēt, ņemot vērā, ka budžets vēl nav izskatīts un pieņemts. "Balsot par trešo vicemēru, neredzot budžetu, liekas stipri par agru," skaidroja pilsētas mērs, kā arī piebilda, ka līgumā parādījās priekšlikums par kapitālsabiedrības SIA "Rīgas meži" nodošanu Kleina pārraudzībā, ja viņš tiktu ievēlēts vicemēra amatā.

Esošais "Rīgas mežu" pārraugs Burovs sacīja, ka tam GKR negrasās piekrist, jo uzņēmums vairākus gadus ir veiksmīgi strādājis un tas ilgstoši bija arī kādreizējā vicemēra Andra Amerika (GKR) paspārnē. "Rodas būtiski jautājumi par to "priekš kam" un "kāpēc to darīt"," teica Burovs.

No partneru puses esot parādījušies arī citi GKR neatbalstāmi priekšlikumi, tāpēc partija, izvērtējot iepriekšminētās prasības, vēlāk sagatavojusi savu koalīcijas līguma piedāvājumu, kas paredz, ka pārrunas par trešā vicemēra amata izveidi sāktos pēc 2020.gada Rīgas budžeta pieņemšanas. Tāpat GKR piedāvāja vienoties par atbildības jomu sadalījumu tikai pēc 31.decembra, vienlaikus piekrītot, ka vicemēra Kleina pārziņā tiktu nodota SIA "Rīgas satiksme".

Tagad šodien plkst.13 Rīgas domē ir paredzēta ārkārtas sēde, kurā plānots balsot par uzticības izteikšanu Burovam.

Burovs sacīja, - ja piektdien paredzētajā Rīgas domes sēdē atkārtoti nebūs kvoruma, tad šim sasaukumam tā būs pēdējā domes sēde. Kā skaidroja domē, ja arī piektdienas ārkārtas sēde nenotiks kvoruma trūkuma dēļ, pašvaldībai par to būs jāinformē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kurš tad būs tiesīgs izlemt - sasaukt vēl vienu sēdi vai arī uzreiz sākt atlaišanas procedūru.

Tikmēr Rīgas domes opozīcijas partijas ir iesniegušas pieprasījumu sasaukt divas ārkārtas domes sēdes, kurās tiktu lemts par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Annas Vladovas (S) atstādināšanu, kā arī par Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādājošo domnieku atsaukšanu no amatiem.