Viņķele: "Veselības nozarei nav vajadzīgi jauni vispārīgi auditi"
Veselības aprūpes nozare Latvijā pēdējos gados ir auditēta krustu šķērsu, tāpēc jauni vispārīgi auditi nav vajadzīgi, tā vietā var padziļināti pētīt problēmas konkrētās nozarēs, piemēram, onkoloģijā vai kardioloģijā, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā rīta Avīze" (NRA) paudusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Es pat atļaušos teikt, ka tā [veselības aprūpes nozare] ir viena no visvairāk vērtētajām un pārbaudītākajām nozarēm. Premjeram veselības aprūpe ir salīdzinoši jauna tēma, jo viņa specializācija bija darbs Eiropas Parlamentā. Bet viņa nostāju var saprast - jāvada sarežģīta koalīcija, ir spiediens no ārpuses, sajūta, ka kaut ko var palaist garām," komentējot nokaitēto situāciju saistībā ar nepieciešamību risināt veselības nozares problēmas valstī, laikrakstam sacījusi Viņķele.
Viņa atgādinājusi, ka Latvijas valsts samaksāja vairāk nekā miljonu eiro par Pasaules Bankas pakalpojumiem, kad tā veica vispusīgu Latvijas veselības nozares izvērtējumu 2016.-2017.gadā. "Un pēdējos gados nekas būtiski nav mainījies. Nostāja ir skaidrojama ar to, ka ir jauna valdība, kas līdz šim nebija pieredzējusi saskarsmi ar veselības aprūpes problēmām."
Ministre gan nenoliedz, ka būtu jāturpina pētīt problēmas atsevišķās veselības aprūpes jomās, piemēram, onkoloģijā vai kardioloģijā, kamēr insulta aprūpe jau ir auditēta.
Viņķele uzsver, ka cīņa par nākamā gada finansējumu veselības aprūpei vēl neesot galā, bet, runājot par cīņas metodēm, savas demisijas iespēju viņa kategoriski izslēdz. "Veselības ministri ir vieni no tiem, kuri mainījušies visbiežāk, bet, kā redzam, tas tiek izmantots tikai kā risinājums politiskai, nevis veselības aprūpes krīzei," intervijā NRA norādījusi ministre.
Vaicāta, kad premjeru iepazīstinās ar redzējumu par savas pārraugāmās nozares reformām, Viņķele atbildējusi, ka to darīšot visa decembra garumā. "Nesīsim visu decembri. Gan redzējumu par slimnīcu tīklu, gan reformu ziņojumu. Prezentēsim statusu Kučinska valdības aizsāktām reformām, kā arī prezentēsim jaunas iniciatīvas farmācijā un slimnīcu darbības izvērtēšanā."
Runājot par mediķu atalgojuma sakārtošanu, Viņķele pastāstījusi, ka nupat bijusi Valsts kancelejā un vienojusies, ka tā nāks palīgā, lai ļoti ātrā tempā tiktu pie piedāvājuma par atalgojuma modeļa maiņu. "Tajā tiks risināts (..) atalgojuma jautājumus niansētāk, lai ir iespējas noteikt lielākas algas tiem, kam lielāka emocionālā slodze, ilgas dežūras. Jo pašreizējās sistēmas nelaime ir tāda, ka ir specialitātes, kurās ārstam iespējams salasīt sev lielāku atalgojumu ar vairākiem "maziem darbiņiem", bet ir arī tādas, kurās šādu iespēju nav - piemēram, anesteziologi, psihiatri."
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis veselības ministrei līdz nākamā gada 31.janvārim sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, informēja premjera birojā.
Veselības ministre sociālajā vietnē "Twitter" uzsvērusi, ka jaunais mediķu atalgojuma sistēmas modelis būs caurskatāmāks un saprotamāks. "Pirmos metus būsim gatavi publiski atrādīt janvārī. Diskusijas apsolu ar visām iesaistītajām pusēm," raksta ministre.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres atbrīvošanu no amata.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.
