VID jau piemērojis nodrošinājumu armēņu restorāna "Erebuni" uzņēmumam
Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistu atklātā par cigarešu nelegālo tirgu, vieta, kura iesaistīta nelegālo cigarešu apritē, tika minēta arī armēņu restorāns “Erebuni”, kas atdodas Rīgā, Deglava ielā.
Saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem restorāns “Erebuni” reģistrēts kā SIA “Danca” struktūrvienība. SIA “Danca”, šķiet, uzmanības lokā valsts uzraugošajām iestādēm jau bija nonācis pirms LTV žurnālistu atklātā, liecina Jauns.lv rīcībā esošā informācija.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada 7. maijā SIA “Danca” ir piemērojis aizliegumu reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanai, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas. Tāpat VID piemērojis aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Komercķīlu reģistrā. Visus šos liegumus piemērojusi VID Nodokļu kontroles pārvalde. Izrietoši no lieguma piemērotāja, jaušams, ka SIA “Danca” ir bijis vai vēl joprojām notiek kāds nodokļu kontroles pasākums, kas, visticamāk, varētu būt nodokļu audits. SIA “Danca” uz 2019. gada 7. novembri bija aktuāls nodokļa parāds 18057, 30 eiro apmērā, liecina VID publiskojamā datu bāzē publicētā informācija. SIA “Danca” vienīgā valdes locekle un īpašniece ir armēņu izcelsmes sieviete Karena Harutunjana (Karen Harutyunyan).
Tāpat konstatējams, ka uzņēmums pērn nodarbinājis vidēji 28 darbiniekus, par kuriem visa gada garumā veiktas Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSOAI) 34, 02 tūkstošu eiro apmērā. Tātad vidēji par katru darbinieku SIA “Danca” pērn veica VSOAI 101, 25 eiro mēnesī, kas varētu nozīmēt, ka uzņēmumā darbinieki vidēji mēnesī saņēma ieņēmumus zem 300 eiro bruto algu. Jāatzīmē, ka valstī minimālā alga pērn bija 430 eiro mēnesī. Jauns.lv gan neņemas apgalvot, ka SIA “Danca” darbiniekiem pērn algas apmēri ir bijuši zem minimālās valsts noteiktās algas līmeņa, jo uzņēmums darbiniekus var nodarbināt arī uz nepilnu darba laiku, tādējādi palielinot aritmētisko atalgojumu uz papīra, bet veiktās VSOAI iemaksas kopsakarībā ar nodarbināto skaitu tomēr varētu liecināt par iespējamu aplokšņu algu esamību uzņēmumā.
Interesanti šķiet arī SIA “Danca” 2018. gada pārskata dati. Tie liecina, ka pērn uzņēmumam ir bijis neto apgrozījums 679 198 eiro apmērā, kas salīdzinoši ar 2017. gadu palielinājās par vairāk kā 50 tūkstošiem eiro. Tāpat SIA “Danca” pērn kopējos nodokļos samaksājusi 110.96 tūkstošus eiro. Ņemot vērā uzņēmuma finanšu datus un veiktās citas nodokļu iemaksas valsts budžetā, ir jaušams, ka lielāko daļu no budžetā samaksātā nodokļa visticamāk bija pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Savukārt, saskaņā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu, konstatējams, ka uzņēmums 2018. gadu ir pabeidzis ar 982 eiro lielu peļņu, uzņēmuma bruto peļņa bija 279 435 eiro, bet administrācijas izmaksas bija 117 798 eiro, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas sasniedza 152 735 eiro apmēru. Vērtējot šos datus kopsakarā ir jaušams, ka uzņēmuma izdevumi ir sastādījuši tādus darījumus par kuriem visticamāk nav bijis jāietur PVN priekšnodoklis. Vai SIA “Danca” bija kādas preču iegādes, citas saimnieciskās darbības izmaksas vai zem administrācijas izmaksām ietverti izdevumi, kas varētu liecināt par iespējamu negodprātīgu komercpraksi, protams, jāvērtē VID, tomēr SIA “Danca” 2018. gada pārskats un visa publiski pieejamā informācija nesniedz skaidru un pārskatāmu priekšstatu par uzņēmuma kopējo darbību.
