Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Rīgas Centrālajā bibliotēkā pašdarināto tērpu skate “Radošais nemiers”

Runā Rīga
14. novembrī 21:33 2019. gada 14. novembrī 21:33
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Ideja demonstrēt dažādās rokdarbu tehnikās pašdarinātos tērpus un organizēt skati radās iekārtojot 2008.gada Dziesmu svētku tautas lietišķās mākslas izstādi „Es vidū” Latvijas Dzelzceļa muzejā. Dziesmu svētku izstādei ir izteikti etnogrāfisks raksturs, ar stingru, klasiskās tradīcijās darinātu Tautas daiļamata meistaru darbu atlasi.

Radās jautājums, ko darīt ar vērtēšanai iesniegtajiem modernajiem, jaunos materiālos veidotajiem apģērbiem – kleitām, jakām, mēteļiem, somām, cepurēm un citiem modes priekšmetiem, kas īsti neatbilst Dziesmu svētku izstādes tematikai? Radās ideja organizēt tērpu skati. Un...tērpu skatei „Es vidū” bija liela piekrišana gan no autoru, gan skatītāju puses. Darbošanās uz mēles rādīja, ka mūsu tautas māksla nav tikai krāšņie tautas tērpu brunči un segas, bet tā pulsē līdzi visam jaunajam, ko piedāvā laiks.

Nākošajos, 2013.gada Dziesmu svētkos, izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa”, kurā bija iekārtota lielā svētku izstāde „Dziesma top citādi”, pašdarināto tērpu skate notika kā pati par sevi saprotama lieta. Tajā piedalījās dalībnieces ar vairāk nekā simts dažādiem tērpiem. Lielā interese no skatītājiem un autoriem pamudināja organizatorus rokdarbu modes pasākumus rīkot biežāk, lai studiju, pulciņu, kopu un biedrību dalībniecēm būtu iespēja parādīt savus darinājumus plašākai sabiedrībai. Tā aizsākās jauns, pašdarinātu rokdarbu demonstrēšanas pasākums „Radošais nemiers”.

Pirmā skate notika 2014.gada maijā. Skates norises vieta nav izvēlēta nejauši. Rīgas Centrālās bibliotēkas telpas ir bijušās šūšanas un trikotāžas izstrādājumu ražošanas apvienības „Rīgas modes” ēkā. Uzņēmums dibināts 1979. gadā, apvienojot uzņēmumus „Siluets” un „Līga”. „Rīgas modēs” ietilpa arī vismodernākais izstrādājumu ateljē „Daile”. Uzņēmumā tika izgatavoti gan standartizētie šūšanas un trikotāžas izstrādājumi, gan tērpi pēc individuālā pasūtījuma. Skates norises vieta ir interesanta arī no kultūrvēsturiskā viedokļa, jo telpās ir saglabāts savdabīgs, ēkas celšanas gados tapis griestu noformējums un apgaismes ķermeņi.

Projekts “Radošais nemiers” jau kļuvis par tradīciju, to  gaida tie meistari, kuri paralēli tradicionālajām tekstīlijām darina rokdarbu tehnikās veidotus apģērbus (adīti, mašīnadīti, tamborēti, filcēti, izšūti, u.c.) un citus modes aksesuārus.

Šogad – 2019.gadā  - Biedrība "Latviešu tautas mākslas savienība" ar Rīgas Domes atbalstu, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Rīgas Centrālo bibliotēku, veikaliem Este, Palladium apaviem, Vacatio modeļu aģentūru, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu, rīkos jau astoto - dažādās rokdarbu tehnikās pašdarināto tērpu skati "Radošais nemiers".

Visi interesenti tiek aicināti uz skati 2019. gada 22.novembrī plkst.17.00 un 23.novembrī plkst. 12.00  uz Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļu Brīvības ielā 49/53, 2. stāva zālē, kur varēs apskatīt dažādās rokdarbu tehnikās veidotus tradicionālus, mūsdienīgus un pat avangarda tērpus. Skatei pieteikti tērpi, kurus izvērtēja  profesionāla žūrija par oriģinalitāti, kvalitāti, tehnisko izpildījumu un sarežģītību, kā arī to estētiku.

Ikgadējā pašdarināto tērpu skatē piedalīsies studijas un tērpu meistari no visas Latvijas. Tērpus demonstrēs gan modeles, gan paši tērpu autori. Tā būs iespēja vienuviet ieraudzīt labāko rokdarbnieku veikumu.

Ieeja ar ielūgumiem. Ielūgumus iespējams saņemt Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļā no 2019.gada 11.novembra līdz 22.novembrim.

Citi šobrīd lasa

Deviņi no 10 kosmētikas līdzekļiem izrādās pilni ar baktērijām
Andris Bulis spiests meklēt jaunu mājvietu 9
"Lūdzu Dievam pacietību" - Sedokova baidās pazaudēt mīļoto Timmu
Pievienot komentāru

Хореограф Егор Дружинин о работе с Аллой Пугачевой: "Она не матерится, но, знаете, лучше бы материлась"

Зрители шоу "Поле чудес" возмутились победой участника, угадавшего слово с ошибкой: Якубович оправдался