Ekonomists Kazāks: "...lielāka nauda slēpjas tumsā"
Valsts nodokļu politika patlaban balstās nevis uz meklējumiem, kuros sektoros budžetā varētu gūt papildu ieņēmumus, bet gan uz centieniem iekasēt vēl vairāk nodokļus no tiem, kas tos jau tāpat godprātīgi maksā, šodien žurnālistiem sacīja "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
"Tēlaini sakot, valsts naudas maku meklē nevis tajā vietā, kur tas ir pazudis, bet gan tur, kur ir ieslēgta gaisma. Protams, kaut ko papildus jau var atrast tur, kur deg gaisma, bet lielāka nauda slēpjas tumsā," sacīja Kazāks.
Viņš norādīja, ka ar līdzīgām nodokļu likmēm kā Latvijā Igaunijā iekasē daudz vairāk. Ja Latvijā nodokļus iekasētu tādā apjomā kā Igaunijā, tad valsts budžetam tas papildus dotu vienu miljardu eiro gadā, skaidroja ekonomists.
"Ar nodokļiem būtu vairāk jāapliek tās pozīcijas, kuras nevar noslēpt, piemēram, jāpaaugstina nekustamā īpašuma nodoklis. Šis nodoklis arī būtiski neietekmē uzņēmējdarbības vidi un nepaaugstina nodokļu slogu uzņēmējiem," sacīja Kazāks.
Tāpat, viņaprāt, valsts nepievērš pietiekamu uzmanību ēnu ekonomikas apkarošanai. "Ēnu ekonomika jāmazina ne tikai ar administratīviem pasākumiem, bet arī mainot nodokļu bāzi uz tādu, kur nav iespēju izvairīties un ir mazāka negatīva ietekme uz izaugsmi," sacīja Kazāks.
Viņš norādīja, ka Lietuva un Igaunija daudz vairāk nekā Latvija iekasē pievienotās vērtības nodoklī un akcīzes nodoklī, jo šajās valstīs izdevies būtiski samazināt kontrabandu. Tikmēr Latvija iet vieglāko ceļu un nesamazina darbaspēka nodokļus, kā arī ievieš progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli jeb tā dēvēto solidaritātes nodokli, sacīja ekonomists.
"Nauda ir jāmeklē ēnu ekonomikā, tomēr, iespējams, ka retais politiķis vēlas ar to riskēt. Ja būtiska iedzīvotāju daļa ienākumus saņem ēnu ekonomikā, tad pēc tās apkarošanas šie iedzīvotāji par tādu politiķi nebalsos. Tomēr tiem, kas dzīvo ēnu ekonomikā, uz kādu brīdi ir jāpaliek sliktāk, lai pēc tam visiem kopumā būtu labāk," skaidroja Kazāks.
