Krievijas delegācija Strasbūrā boikotē Baltijas valstu spīkeru uzrunas - arī Mūrnieces

Viņa uzsvēra, ka visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji ļoti tieši runāja par Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kuras dēļ nevajadzēja atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības EP Parlamentārajā asamblejā (EPPA). Viņasprāt, tas bijis ļoti zīmīgi. Krievijas militārā agresija ir pretrunā ar EPPA vērtībām, tāpēc uz to ir atbilstoši jāreaģē, savās runās norādījuši Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Mūrniece arī pavēstīja, ka šodien notika arī "Baltija+ grupas" koordinācijas sanāksme, kurā tika apspriests, kā līdzīgi domājošo valstu pārstāvji turpmāk strādās EPPA. Tikšanās reizē piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas pārstāvji, kā arī novērotāji no Islandes un Somijas.

Ļoti svarīgi, lai Ukrainas puse piedāvā savu racionālu redzējumu par to, kādu pieeju savā tālākā darbībā valstīm izmantot EPPA sanāksmēs, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Detalizētāka sanāksme par šo jautājumu "Baltija+ grupas" valstu pārstāvjiem plānota 5.novembrī Ukrainā, kurā, piemēram, novērotāju statusā aicinātas piedalīties arī Skandināvijas valstis.

Mūrniece akcentēja, ka ir jāvairo domubiedru loks, kas arī ir vienisprātis, ka no Ukrainas drošības ir atkarīga arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošība.

Mūrniece: Krievijas varētu mēģināt intensīvāk uzspiest vēstures tendenciozas interpretācijas kursu

rievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina publiski paustais liecina, ka Krievija intensīvāk mēģinās uzspiest savu vēstures pārrakstīšanas jeb tendenciozas interpretācijas kursu, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) secinājusi pēc Volodina šodienas uzrunas Eiropas Padomes (EP) dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.

Kā sacīja Mūrniece, kaimiņvalsts politiķa vēstījums liecina, ka arī saistībā ar nākamgad gaidāmo 75.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām Krievija mēģinās savu tendenciozo vēstures interpretāciju uzspiest visai Eiropai.

Konferences laikā Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu, akcentējot, ka nosodījums Krievijas militārajai agresijai Ukrainā nedrīkst pazust no starptautiskās dienaskārtības, informēja Saeimas Preses dienestā.

"Latvijas sabiedrībā ir dziļa solidaritāte ar Ukrainu. Atbalstām Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Mums ir jāvairo domubiedru loks, kam svarīga drošība Ukrainā un Eiropā kopumā. Ukrainas drošība ir arī Latvijas drošība," tikšanās reizē sacīja Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka EP Parlamentārās asamblejas (EPPA) oktobra sesijas laikā Latvijas delegācija, solidarizējoties ar Ukrainas delegāciju, boikotēja organizācijas plenārsēdes un tās 70.jubilejai veltītos svinīgos pasākumus.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka līdzīgi domājošām valstīm - "Baltija+ grupa" - ir saskaņoti un mērķtiecīgi jāstrādā EPPA, lai no starptautiskās darba kārtības nepazūd nosodījums Krievijas militārajai agresijai Ukrainā un Gruzijā. Nākamā "Baltija+ grupa" valstu EPPA delegāciju tikšanās plānota novembrī Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Tikšanās laikā Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Razumkovs Baltijas valstu spīkeriem stāstīja par pašreizējo drošības situāciju Ukrainas austrumu reģionā un Ukrainas parlamenta darbu, īstenojot virkni reformu.

Jau vēstīts, ka EPPA šogad 25.jūnijā vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā. Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās. 

Parakstot kopīgu paziņojumu, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas un Slovākijas parlamentārieši stingri iestājās pret EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības šajā organizācijā.

Balsstiesības EPPA Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Strasbūrā bāzētā EP dibināta 1949.gadā. Tās mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tiesnešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.