Augusi labdarības organizāciju un ziedotāju aktivitāte, palīdzot patvēruma meklētājiem
Kamēr daļa Mucenieku ciema iedzīvotāju ir klaji negatīvi noskaņoti pret gaidāmajiem bēgļiem, tikmēr aktivizējušās labdarības organizācijas un citi ziedotāji, kas jau tagad Latvijā esošajiem patvēruma meklētājiem piedāvā būtisku praktisku palīdzību, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Katoļu labdarības biedrībā “Caritas” uzskata, ka Latvijas atvēlētais 139 eiro mēnesī pabalsts iedzīs Sīrijas bēgļus nabadzībā un liks klauvēt pie labdaru durvīm, un nevalstiskās organizācijas izjutīs lielu spiedienu.
“Vienkārši mēs redzēsim, ka vajadzēs šo atbalstu. Es tiešām nezinu, vai valsts spēs visas šīs vajadzības apmierināt,” vērtēja “Caritas-Latvija” biroja vadītāja Egita Volinska.
Raidījums norāda, ka valsts to nespēj jau tagad.
Drēbes, bērnu autiņbiksītes, kas ir diezgan pieprasītas, - tā ir tikai niecīga daļa mantu, ko cilvēki saziedojuši patvēruma meklētāju atbalstam Muceniekos, atsaucoties uz Egīla Grasmaņa izveidoto “Facebook” domu biedru grupu “Gribu palīdzēt bēgļiem”.
“Pajautājām sev, vai mēs būtu gatavi uzņemt pie sevis mājās, ja būtu tāda vajadzība. Mēs sapratām, ka, iespējams, jā,” skaidroja Grasmanis.
Taču šobrīd viņu pārsteidzot, ka patvēruma meklētāji Muceniekos ir izsalkuši un lūdz ziedot drīzāk ēdamo. To viņš ved katru nedēļu nu jau otro mēnesi. Galvenokārt rīsus, miltus, eļļu un cukuru - tās ir četras pamatlietas, kas vajadzīgas patvēruma meklētājiem. Grasmanis arī atvēris bankas kontu, lai par tajā saziedoto varētu centralizēti iepirkt pārtikas produktus patvēruma meklētājiem Muceniekos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) gan noliedz, ka viņu pārvaldītajā centrā Muceniekos būtu sācies bads. “2,15 eiro dienā - šo naudiņu mēs izmaksājam vienreiz nedēļā un par šo naudiņu viņiem ir jāpaēd,” stāstīja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Patvēruma meklētāju izsalkumu drīz remdēšot Eiropas Savienības trūcīgo personas pārtikas pakas.
Raidījuma uzrunātā patvēruma meklētāju ģimene no Irākas ir pateicīga latviešiem par saziedotajām skolas lietām bērniem, kuri tieši šonedēļ sāka mācības Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Ģimene gan vēlētos pārtraukt dzīvot no pabalstiem.
“Problēma tā, ka mēs vēl tikai gaidām, vai mums iedos bēgļu statusu. Tikai tad mēs drīkstētu strādāt un varētu atļauties paši noīrētu dzīvokli,” stāstīja Anuša no Irākas.
Lemšana par to, vai piešķirt bēgļa statusu un atstāt Latvijā vai izraidīt, ilgst līdz pat pusgadam. Strādāt šajā laikā nav ļauts, lai patvēruma procedūru neizmantotu ļaunprātīgi tie, kuri Latvijā ierodas nelegāli ar mērķi strādāt. Tomēr ir arī otrs iemesls. “Kamēr viņi gaida Muceniekos šo lēmumu, lai viņi mācās valodu. Mums pašreiz notiek pilotprojekts, kurā viņi ir noslogoti un viņiem ir jāmācās. Ja viņiem šobrīd visu laiku ir mācības, pa kuru laiku viņi strādās?” vaicāja Roze.
Tikmēr vienkāršie labdari - tādi kā Grasmanis - drīz vedīs visus vairāk nekā 70 patvēruma meklētājus no Muceniekiem uz Rīgu, kur bēgļu atbalsta grupa viņiem sarīkos nu jau otro kultūras apmaiņas pasākumu, lai viņi nejustos vientuļi.
