Augsta ranga Rīgas brīvostas darbinieks tiekas ar Māri Martinsonu un Aigaru Meļko
Laikā, kad joprojām nav izlemts uzvarētājs Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) sludinātajā iepirkumā par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību, RBP Infrastruktūras attīstības departamenta direktors Ivo Dubkevičs fiksēts sarunā ar vairākos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu.
Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” rīcībā ir augustā Kronvalda parkā netālu no brīvostas tapuši video. Tajos Dubkevičs sarunājas ar Martinsonu un bijušo “Latvenergo” viceprezidentu Aigaru Meļko, kurš notiesāts par kukuļņemšanu. Martinsona vārds saistīts ar vairākiem korupcijas skandāliem, turklāt jaunākais ir tā dēvētā būvniecības karteļa lieta.
Rīgas brīvosta jau dažus gadus stāsta par plāniem būvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas Sarkandaugavā uz Kundziņsalu. Jaunais tilts atslogošot Kundziņsalas šaurās ieliņas no kravas mašīnām, kas dodas uz brīvostu un no tās. Gandrīz 70 procentus no projekta izmaksām varētu segt Kohēzijas fonda finansējums – maksimālā no fondiem pieejamā summa ir 23 miljoni eiro. Savukārt vēl 10 miljoni eiro nāktu no Rīgas brīvostas pārvaldes.
Medijos projektu visai bieži ir komentējis RBP Infrastruktūras attīstības departamenta direktors Ivo Dubkevičs. Viņš ir arī jaunā Kundziņsalas pārvada būvniecības iepirkuma komisijas priekšsēdētājs.
Komisija joprojām izvērtē pretendentu iesniegtos finanšu piedāvājumus. Taču, kamēr lēmums vēl nav pieņemts, Dubkevičs ir manīts visai īpatnējā kompānijā. “de facto” rīcībā ir augusta nogalē tapuši video, kuros redzama Dubkeviča saruna ar vairākos kriminālprocesos iesaistīto Māri Martinsonu un par kukuļnemšanu notiesāto Aigaru Meļko.
Kundziņsalas pārvada būvdarbu iepirkuma konkurss, kura komisiju vada Dubkevičs, tagadējā versijā tika izsludināts jūnija sākumā. Iepriekšējo piegājienu RBP bija spiesta pārtraukt maijā pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iejaukšanās. Brīvostu sūdzības izskatīšanas sēdē pārstāvēja Dubkevičs ar kolēģiem no iepirkuma komisijas. IUB atzina, ka konkursa nolikumā iekļautās prasības pēc būvniecības pieredzes tieši republikas pilsētās ir diskriminējošas, jo tās no sacensības izslēdz uzņēmumus, kas līdzvērtīgus objektus uzbūvējuši citās apdzīvotās vietās.
Tagad šīs prasības no nolikuma ir svītrotas. Jaunajā konkursā Rīgas brīvostai jūlija sākumā tika iesniegti divi piedāvājumi. Abi nāca no piegādātāju apvienībām. Apvienība, kurā vadošā loma ir akciju sabiedrībai “BMGS”, Kundziņsalas pārvadu sola uzbūvēt par 46 miljoniem eiro, savukārt uzņēmumu “Ostas celtnieks” un “Torensberg” veidotās apvienības OCT piedāvājums ir nepilni 40 miljoni eiro. Abi pārsniedz plānoto līgumcenu – 32 miljonus eiro, tomēr nolikums šoreiz neliedz izskatīt arī dārgākus piedāvājumus.
Kas Dubkevičam būtu apspriežams ar Māri Martinsonu? Uzņēmējs pēdējā laikā uzsver, ka vairs neesot saistīts ar būvniecību. Tomēr jaunākais publiski zināmais ar Martinsona vārdu saistītais kriminālprocess, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir tieši tā dēvētā būvnieku karteļa lieta.
Par šādiem augsta līmeņa brīvostas darbinieka kontaktiem neko neesot zinājis Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Es katrā ziņā šo jautājumu varu uzdot, bet, kā saka, parks ir parks. Kā mēs zinām, Latvijā parkā notiek viss kaut kas. Bet nav, par šo es neko jums nevaru nokomentēt. (..) Tas, kas attiecas, protams, uz būvniecības tirgu, tad mēs arī šim jautājumam neapšaubāmi sekojam līdzi, jo attiecībā uz projektu ir paredzēts Eiropas Savienības finansējums, un mēs, protams, gribam pilnu pārliecību par to, ka šajā situācijā nebūs nekādu potenciālu ēnu uz tālāko projekta attīstību.”
“Es šito te nevaru komentēt, bet, kas attiecas katrā ziņā uz mani, tad nekādā formātā – ne šādā, ne tādā – ne ar vienu neesmu ticies,” uzsver Zeltiņš, norādot, ka Martinsonu nepazīst un nekad neesot saticis. Pārvaldnieks arī sola palūgt Dubkevičam, lai viņš sniegtu “de facto” komentāru.
Taču sastapt vai sazvanīt RBP Infrastruktūras attīstības departamenta direktoru tā arī neizdodas pat ar sabiedrisko attiecību speciālistes Ingas Šabovicas palīdzību: viņa paziņo, ka Dubkevičs nerunās, turklāt viņš nemaz neesot uz vietas.
Arī dienu vēlāk RBP pārstāve paziņo, ka Dubkevičs esot prom: izbraucis kaut kur ostas teritorijā. Uz jautājumiem par tikšanos ar Martinsonu Dubkevičs nereaģē arī pēc īsziņas un e-pasta, kas viņam tika nosūtīts ar Sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību. Jautājumu par sarunu ar Dubkeviču īsziņā izlasa, bet tāpat ignorē arī Martinsons.
Trešais video fiksētais sarunas dalībnieks – bijušais “Latvenergo” viceprezidents Aigars Meļko – vairākus gadus nostrādāja Rīgas brīvostā par konsultantu enerģētikas jautājumos. Paralēli viņš sēž uz apsūdzēto sola vairākās krimināllietās, kas saistītas ar iespējamo korupciju “Latvenergo” koncernā. Lietā par kukuļņemšanu saistībā ar Pļaviņu HES rekonstrukcijas iepirkumu Meļko jau pavasarī galīgajā instancē tika atzīts par vainīgu, tāpēc drīzumā viņam nāksies izciest četrarpus gadu cietumsodu.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Zeltiņš apgalvo, ka nu jau kādu laiku darba tiesisko attiecību ar Meļko brīvostai neesot: “Viņš brīvostā strādāja, tātad viņa funkcija bija elektrības inženieris, tātad šinī gadījumā atbilstoši viņa kvalifikācijai. Tātad šajā gadījumā viņa pozīcija vismaz attiecībā uz brīvostu nekad nav bijusi saistīta ar jebkādu lēmumu pieņemšanu. (..) Nē, nu, ko viņš konsultē riņķī apkārt, tas, protams, ir jautājums viņam.”
Runājot par lēmumu pieņemšanu, Zeltiņš arī uzsver, ka iepirkuma komisijā strādā vairāki cilvēki, tāpēc viena cilvēka viedoklis neko daudz ietekmēt nevarot. Te gan jāpiezīmē, ka divi no komisijas locekļiem ir Dubkeviča vadītā RBP Infrastruktūras attīstības departamenta darbinieki.
Lai gan Rīgas brīvostā izveidotā iepirkuma komisija lemj par daudzmiljonu būvdarbu konkursu, no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izriet, ka tās locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Līdz ar to ne Dubkeviča, ne viņa komisijas kolēģu ienākumu deklarācijas sabiedrībai nav pieejamas.
