Zakatistovs: koalīcijas apņemšanās pārvarēt domstarpības varētu būt labs paraugs sabiedrībai
Koalīcijas apņemšanās pārvarēt domstarpības varētu būt labs paraugs sabiedrībai, vērtējot budžeta veidošanas procesu, norādīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).
Zakatistovs pēc Sadarbības padomes sēdes noslēguma neslēpa, ka starp koalīcijas partneriem ir domstarpības, taču tās, viņaprāt, ir dabīgas, jo "domstarpības ir arī sabiedrībā kopumā".
Politiķis uzsvēra, ka sadarbības partneri ir apņēmušies tikt galā ar domstarpībām. "Tas varētu būt labs paraugs sabiedrībai kopumā, ka par spīti grūtībām un domstarpībām, ir iespēja redzēt, kā tumsā rodas gaismas kūlis, ko veido kopīgas prioritātes," sacīja Zakatistovs.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) valdes loceklis Jānis Dombrava žurnālistiem atzina, ka katra procesā iesaistītā partija vēlas, lai budžets būtu maksimāli labs un sabiedrībai pieņemams.
Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka koalīcijas partneri, rosinot izdevumu palielināšanu, nāk arī ar konkrētiem piedāvājumiem, kur rast papildu līdzekļus. Dombravas ieskatā, tādā veidā paplašinot diskusiju, būtu iespējams rast risinājumus ievērojami lielākam izvirzīto prioritāšu lokam.
Kā ziņots, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.