Pēc 40 nostrādātiem gadiem mūžībā devusies Dailes teātra dvēselīte Aina Vecsīle

Vecsīle Dailes teātrī strādājusi vairāk nekā 40 gadus - no 1970.gada līdz pat pēdējai mūža dienai – par redaktori, izrāžu sinhrono tulkotāju, arhivāri-bibliotekāri, literārās daļas un mākslinieciskās vadības asistenti. Teātra pārstāvji norāda, ka Vecsīles nozīme teātra darbā bija milzīga, un bez viņas zināšanām un nenovērtējamās pieredzes tagad grūti iedomāties teātra procesu. Viņa bijusi mākslinieciskās vadības labā roka - pie Vecsīles pēc padoma un zināšanām ikdienā neskaitāmas reizes vērsušies gan teātra mākslinieciskais vadītājs, gan teātra režisori, scenogrāfi, aktieri, gan arī teātra muzikālās un literārās daļas vadītāji.

"Viņa bija viena no klusajām teātra dvēselēm – cilvēks, kura nekad nav uzsvērusi savu nozīmi vai popularizējusi savus nopelnus, bet gan gadu gadiem godīgi un nesavtīgi darījusi savu un bieži vien arī citu cilvēku darbu. Aina Vecsīle bija cilvēks-enciklopēdija – viena no retajiem teātra cilvēkiem ar tik plašām un precīzām zināšanām par Dailes teātra vēsturi, personībām un notikumiem," sēru vēstī par darbinieces aiziešanu mūžībā raksta teātris.

Vecsīlei bija bagātas valodu un kultūras zināšanas. 1965.gadā, izturot lielu konkursu, viņa iestājās Ļeņingradas universitātes Filoloģijas fakultātes slāvu nodaļā, specializējoties čehu valodā un literatūrā. Tā papildus jau skolas laikā iegūtajām zināšanām krievu, angļu un vācu valodā universitātē tika apgūtas ne tikai mācību programmā iekļautās čehu un serbu valodas, bet arī pašmācības ceļā - slovāku, horvātu, poļu un citas valodas. Vesīle par savu valodas izjūtu teikusi, ka brīdī, kad viņa sajūt valodas melodiju un ritmu, pārējais nāk pats no sevis. Viņa tulkojusi lugas un citus tekstus teātrim no krievu, poļu, čehu, slovāku, slovēņu, serbu, bulgāru, horvātu un citām slāvu valodas grupas valodām. Līdztekus pamatdarbam teātrī Vecsīle ir veidojusi radioraidījumus.

Skolas laikāVecsīle nodarbojusies ar volejbolu, basketbolu, kā arī sacīkšu burāšanu. Pēdējā bijusi Vecsīles pirmā mīlestība un aicinājums - to pierāda arī republikas mērogā izcīnītās medaļas. Ja sievietēm tobrīd būtu bijis iespējams mācīties par kuģu kapteinēm, tā būtu viņas izvēle. Vēlāk 1981.gadā Vecsīle ieguva 1. klases jahtu vadītājas apliecību, kas ļāva burāt Rīgas jūras līcī.

Kopš 1978.gada Vecsīle bija Latvijas Teātra biedrības (Teātra darbinieku savienības) biedre. 2011.gadā viņa saņēma Atzinības krusta I pakāpes (zeltīto) goda zīmi.

Teātris norāda, ka Ainu Vecsīli raksturoja viņas daudzpusīgās intereses, zinātkāre, atvērtība jaunām idejām un neparastiem risinājumiem, lielās darba spējas, atbildības sajūta savā un citu priekšā, sirds siltums, spēja un griba palīdzēt. "Tas ir tādēļ, ka man ir zaļas acis," viņa esot atbildējusi, kad kāds pamanīja un skaļi brīnījās, ka viņa dara kaut ko ne gluži parastu. Dailes teātris izsaka visdziļāko līdzjūtību darbinieces tuviniekiem.