Rektori: Izglītības ministrijas iejaukšanās LU darbībā mūs virza uz Ziemeļkoreju un Krieviju
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un viņas vadītās iestādes vēlme Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā augstskolas Satversmes sapulcē ievēlēto profesoru Indriķi Muižnieku un „no augšas” regulēt LU darbību un likvidēt tās autonomiju līdzinās nevis Eiropas demokrātisko valstu politikai, bet gan diktatoriskām metodēm, kas mūs var novest Krievijas vai pat Ziemeļkorejas režīmā, uzskata Muižnieka kolēģi.
Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons Jauns.lv teica: „Tā ažiotāža, kas tagad sacelta ap LU, ir nepieļaujama. Pirmkārt, tas grauj LU un Latvijas augstākās izglītības prestižu. Otrkārt, Muižnieks ir ievēlēts un viņš ir jāapstiprina rektora amatā. To, ka viņš ievēlēts likumīgi apstiprina dažādu juridisko dienestu, arī Tieslietu ministrijas analīze. Treškārt: protams, Latvijā ir jāuzlabo augstākās izglītības un zinātnes finansējums, kas šobrīd neatbilst likumam. Gan Augstskolu, gan Zinātniskās darbības likumā paredzēts, cik lielam jābūt šim finansējumam, kuru valdība ignorē. Kamēr šis finansējums netiks nodrošināts, nav pamata uzskatīt, ka kāda Latvijas augstskola nokļūs 500 pasaules labāko augstskolu vidū.
Augstākās izglītības finansējumam vajadzētu sasniegt divus procentus no IKP, bet šobrīd tas ir 0,8% no IKP. Augstskolu likuma 78. panta 7. punktā ierakstīts, ka šim finansējuma katru gadu jāpalielinās par 0,25% no IKP. Un otrs: universitātes viena no galvenajām pazīmēm ir zinātne un pētniecība. Zinātnes darbības likuma 33. pantā rakstīts, ka zinātnes finansējumam jābūt līdz vienam procentam no IKP un gada pieaugumam – 0.15% no IKP. Pašlaik šis finansējums ir 0,6% no IKP. Ja finansējuma nav, tad mēs esam tur, kur esam.
Izglītības un zinātnes ministrijas politizētā iejaukšanās augstākās izglītības reformēšanā, respektīvi - LU „sakārtošana” ir nepieļaujama. Politiķi nedrīkst iejaukties augstskolas iekšējās lietās. šie principi tiek ievēroti visā Eiropā. Tikai dažās valstīs pasaulē universitātes rektoru ieceļ valsts prezidents vai izglītības ministrs. Piemēram, Krievijā, kur prezidents ieceļ rektoru un ļauj viņam strādāt 30 gadus, līdz 85 gadu vecumam, kad viņš no darba jau ir galīgi noguris. Mums jāpieturas pie tradīcijas, ka rektoram jābūt ievēlētam. Nav nekāda pamata rektoru ielikt voluntāri, politiski, administratīvi, to augstskolas rektori, docētāji un studenti ļoti asi nosodīs”.
"Lai nebūtu tā kā Ziemeļkorejā"
Latvijas Kultūras akadēmija rektore Rūta Muktupāvela Jauns.lv piebilda: „Ļoti svarīgi, lai augstskolu autonomija tiktu ievērota un netiktu politizēta. Augstākās izglītības sistēmas pilnveide ir nepieciešama, tikai jautājums ir par detaļām. Par to mēs runājām arī seminārā Latvijas Studentu apvienībā. Ir divi ceļi, ka to pilnveidot – ar pašlaik Augstskolu likumā esošo padomnieku konventa pilnvarām vai jaunām padomēm. Ļoti nozīmīgi, lai izglītības politikas veidotāji konsultētos ar nozari - kas būs jaunās pārvaldes sistēmas cilvēki, kādos statusos, kas to finansēs. Ir skaidrs: ja būs padomes līdzīgi kā citas ieceltās padomes dažādos valsts uzņēmumos, tad, protams, ir svarīgi, kas uzņemsies arī finansiālo slogu, jo esošā finansējuma ietvaros pēkšņi atrast kādas jaunas astoņas vai desmit štata vietas ir nepaceļami. Un kādas būtu padomes funkcijas un statuss? Ļoti svarīga arī pārstāvniecība. Tās visas ir lietas. par ko nepieciešams diskutēt.
Bet viennozīmīgi - augstskolu autonomijai ir jāsaglabājas, jo tāda ir arī Eiropas prakse, la mēs nekļūtu par tādu Ziemeļkoreju, kur ir kādi politiķi, kas vienpersonīgi noteiks augstskolu misiju un virzību. Tas ir nepieļaujami!”
