Izglītības ministre Ilga Šuplinska neatkāpjas no vārdiem par patriotu nogānīšanu
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atsakās atbildēt par savu pirms 32 gadiem publicēto gānīšanos uz latviešu patriotiem okupācijas varas Krāslavā izdotajā laikrakstā “Komunisma Ausma”. Toreiz Dagdas vidusskolas 11.a klases komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre Šuplinska cilvēktiesību aizstāvju grupu “Helsinki 86” un viņu atbalstītājus nodēvēja par “nacionālistiski noskaņotiem provokatoriem”.
1987. gada 23. augustā cilvēktiesību grupa “Helsinki 86” un viņu atbalstītāji pie Brīvības pieminekļa rīkoja demonstrāciju un ziedu nolikšanu, pieminot 1939. gadā noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta gadadienu, kas neatkarīgo Latviju atdeva “PSRS ietekmes sfērai”. Toreiz pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri pieprasīja atjaunot Latvijas neatkarību. Valdošā komunistiskā partija, protams, veica kontrpropagandu, kurā iesaistīja savus līdzskrējējus-kolaborantus.
Ministre sajūsminās par sarkanajiem strēlniekiem un šausminās par nacionālistiem
1987. gadā jau vairs nevaldīja Staļina laiki un nevienu ar nāves draudiem nevarēja piespiest rakstīt nomelnojošus rakstus un apsūdzības. Ja nebija drosmes protestēt pret kliedzošo netaisnību, tad “vienkārši paklusēt” gan varēja. Tā kā var uzskatīt, ka toreiz 17 ar pusi gadus vecā Dagdas vidusskolas 11.a klases komjauniešu organizācijas vadītāja Šuplinska ar labu prātu, iespējams, savas mātes - padomju saimniecības “Šķaune” kompartijas pirmorganizācijas vadītājas Valentīnas Šuplinskas mudināta, 1987. gada 26. septembra “Komunisma Ausmas” komjauniešu-skolēnu lappusei “Vienaudzis” uzrakstīja rakstu “Vai mēs spēsim?”, kurā reflektēja par padomju izglītības sistēmas 1. septembra “visnozīmīgāko” brīdi – Miera stundu: “Katram Padomjzemes skolēnam visnozīmīgākās noteikti ir 45 mieram atvēlētās minūtes” 1. septembrī un šogad Dagdas vidusskolas 11.a klasē tajās “valdīja svinīgs noskaņojums”.
Nākamā izglītības ministre, sēžot skolas solā, sajūsminās, ka varēja baudīt sarkano strēlnieku klātbūtni: “Vienu pēc otras pāršķiram vēstures lappuses. Ar vēja appūstām sejām, sastrādātām delnām, karstām. pārliecības pilnām sirdīm klasē ienāk latviešu sarkanie strēlnieki. Pēc tam – 1418 ugunīgās Lielā Tēvijas kara dienas un naktis padomju tautas varonības un nesavtīgas Dzimtenes mīlestības apliecinājums. Skan vārdi par fašistu zvērībām, satriecoši savā necilvēcībā, cietsirdībā, pat neprātā”.
Un tālāk publikācijas autore uzdod jautājumu, vai padomjzemes jaunā audze spēs atteikties no pretpadomju noskaņojuma un provokācijām pret padomju dzimteni: “Nākotnes lappuses būs jāraksta mums, jaunajai paaudzei. Vai mēs spēsim? Vēl ir laiks padomāt. bet šodien. Miera stundā mums jāapzinās, ka esam tam gatavi.
Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Par to, ka mūs. Dagdas vidusskolas 11. klases skolēnus, nepiedabūs savā pusē nacionālistiski noskaņotu cilvēku izprovocētie mītiņa organizatori, esam pārliecināti. Bet jautājums: vai kāds no jums varētu dot pretsparu runātājiem - lika padomāt. Katrs klusībā apsvēra, līdz visi nonāca pie secinājuma: droši vien nevarētu. Visi kopā
noteikti, bet katrs atsevišķi nē”.
Savu padomisko dzīves pozīciju Šuplinska stiprina ar Olgas Lisovskas dzejas vārsmām:
“Ja iepretim mūsu vārdiem rēgosies tukša aile,
Tad nav ko gadsimtu vainot, tā būs mana un tava vaina”.
Komunistam Evartam pieprasa cienīt PSRS konstitūciju
Pāris gadus vēlāk – 1989. gada 1. augusta Šuplinskas, jau kā Latvijas Valsts universitātes 2. kursa studentes, “Komunisma Ausmā” publicētais raksts “Aizstāvēsim sevi paši!” liecina, ka viņu savu kažoku, ja ne pārmetusi uz otru pusi, tad gan pamatīgi izpurinājusi. Šoreiz viņa kaunina kādu komunistu H. Evertu, kurš kā komunistiskās partijas biedrs “ignorē republikas pašnoteikšanās tiesības”. Tas, lūk, esot pret PSRS konstitūcijas principiem.
Vienlaikus šajā rakstā Šuplinska izsaka cerību, ka nākotnē “latgaļi, kurši, sēļi, zemgaļi un visi, kas reiz apvienojušies zem Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga” nākotnē atkal būs Latvijas likteņa lēmēji.
Nekomentē savus jaunības dienu izteikumus
Tādas, lūk, izglītības un zinātnes ministres brīnumainās pārvērtības! Jauns.lv lūdza kādreiz kvēlo komjaunieti, tagadējo ministres kundzi komentēt, kā viņa no šodienas skatupunkta vērtē savu kādreizējo rakstu un vai negribētu ko teikt, vai atvainoties 1987. gada 23. augusta manifestācijas dalībniekiem. Uz to ministre ar Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas Egitas Diures starpniecību atbildēja: “Izglītības un zinātnes ministrijai un ministrei Ilgai Šuplinskai nav komentāru par šo jautājumu”.
