Ārste Pampāļos no 86 gadu vecas invalīdes paģēr 128 eiro par slimības vēstures papīru kopēšanu
Pampāļu pagasta ģimenes ārste Ineta Kokina kādai pacientei – 86 gadus vecai I grupas invalīdei – par medicīniskās vēstures kopijas izgatavošanu pieprasījusi 128,28 eiro. Viņas meita paudusi sašutumu: “Kas tas ir? Bizness? Medicīna? Alkas pēc naudas vai klaja nekaunība?”
“Medicīnas dokumentu kopijas ģimenes ārsts neizsniedz, kamēr neapmaksāsim šo rēķinu. Visā Latvijā neatradu nevienu medicīnas iestādi, kur par medicīnas dokumentu kopiju sagatavošanu pieprasītu šādas summas,” feisbukā sūkstās sirmgalves meita Antra Gārbena.
Nepilns eiro par vienu lapu
Pati ārste uz jautājumu, kādēļ šāda summa, nevēlas atbildēt: “Komentārus nesniedzu, ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzību.” Pēc būtības rēķins par medicīniskās vēstures kopijas izgatavošanu ir pamatots, ņemot vērā, ka šī dokumentācija ir ārstniecības iestādes īpašums un nepieciešamības gadījumā no tām izrakstus izsniedz mediķiem, kas ārstē konkrēto pacientu. Pacientam uz rokas medicīniskās kartes kopija nav nepieciešama. Konkrētajai kundzei medicīnas vēsture aizņem 131 lapu, un prasīta maksa par kopēšanu – 98 centi par katru.
Medicīniskās vēstures kopiju izsniegšana uz rokas nav lēts prieks. Piemēram, Stradiņa slimnīca par vienu slimības un stacionēšanas gadījuma kopijas izsniegšanu no sava arhīva pēc cenrāža prasa septiņus eiro, Austrumu klīniskā universitātes slimnīca – desmit. Tomēr Pampāļu gadījumā jāmaksā nebūs. Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Tanita Tamme-Zvejniece atklāj, ka dienests Kokinai lūdzis atsaukt pacientei “nepamatoti izrakstīto rēķinu”.
Ārsts ārstam, nevis pacientam
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders portālam Jauns.lv skaidro: “Pacientu medicīniskās kartes ir ārstniecības iestāžu īpašums, tomēr atbilstoši Pacientu tiesību likumam pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, pieprasīt un saņemt savas medicīniskās dokumentācijas izrakstus atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim.”
Pacientam mainot ģimenes ārstu, iepriekšējais ārsts nodod jaunajam pilnīgus medicīniskos ierakstus par attiecīgo pacientu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 265 Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība 6. punkts).
Ņemot vērā, ka saskaņā ar šo noteikumu 35.8. apakšpunktu ģimenes ārstam jānodrošina medicīnisko ierakstu, kas veikti ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē, glabāšana vēl 40 gadus pēc pēdējā ieraksta, mainot ģimenes ārstu, nevar izsniegt medicīniskās dokumentācijas oriģinālus. Līdz ar to ģimenes ārsts pēc pacienta vai viņa izraudzītā ģimenes ārsta pieprasījuma sniedz pilnīgu medicīnisko informāciju – izrakstu no medicīniskās kartes vai tās kopiju (medicīniskās dokumentācijas kopēšana ir maksas pakalpojums), vai citā abām pusēm pieņemamā, veidā.
“Papildus jānorāda, ka līdz ar e-veselības sistēmas izmantošanu pacientu medicīniskā informācija uzkrāsies elektroniski un būs pieejama gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām, kuras ir iesaistītas konkrētā cilvēka ārstniecības procesā, tādējādi būtiski uzlabojot informācijas apmaiņu,” piebilst Šneiders.
Pilna informācija par veselību
Ar medicīniskajiem ierakstiem ir domāta pilnīga informācija par pacienta veselības stāvokli, iepriekš pārslimotajām slimībām, izmeklējumu rezultātiem, veikto imunoprofilaksi, bet tas nenozīmē, ka pacientam pašam vai viņa izvēlētajam nākamajam ģimenes ārstam tiek atdota ambulatorā medicīniskā karte, kas ir ārstniecības iestādes īpašums, norāda Veselības inspekcijas pārstāve Saiva Luste. Ārsts rīkojas likumīgi, ja pacienta medicīnisko dokumentāciju nodod arhīvā, bet informācija par katru pacientu viņam jāsniedz tādā līmenī, lai nākamajam ģimenes ārstam tā būtu pieejama pilnā apjomā.
“Kā tieši un par cik ilgu iepriekšējo periodu informāciju nodot, likumdošanā nav konkrēti noteikts. Ja medicīnas ieraksti, kuri tiek nodoti, ir nepilnīgi, tad izraudzītajam ģimenes ārstam būtu jāvēršas pie iepriekšējā ģimenes ārsta ar papildu informācijas pieprasījumu, bet šajā procesā nebūtu jāiesaista pacients,” piebilst Luste.
Šogad desmit sūdzības
Nacionālais veselības dienests ik pa laikam saņem iesniegumus no pacientiem ar lūgumu izvērtēt pieprasītās samaksas pamatotību. Piemēram, šogad saņemti aptuveni desmit iesniegumi, no kuriem daļa atzīti par pamatotiem, un ārstniecības iestādēm uzdots atmaksāt no pacientiem nepamatoti iekasēto līdzmaksājumu vai maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem. Ja pacientam radušās šaubas par pieprasītās samaksas pamatotību valsts apmaksātam pakalpojumam, veselības dienests sākotnēji aicina doties pie ārstniecības iestādes administrācijas. Ja situāciju neizdodas atrisināt, var vērsties šajā dienestā.
