Rosina reemigrējušo ģimeņu bērniem skolā nelikt atzīmes

Pēc viņas paustā, reemigrējušo ģimeņu bērni bieži sastopas ar grūtībām iekļauties mācību procesā un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē, tāpēc Reine uzsver, ka pārejas posma ieviešana šo problēmu risinātu.

"Šobrīd likumdošana pret tām ģimenēm, kas vēlas atgriezties, nereti ir skarba. Iespējams, situācija uzlabotos, ja tiktu ņemts vērā fakts, ka lielai daļai bērnu nav latviešu valodas zināšanu vai tās ir sliktā līmenī, un viņiem tiktu piešķirtas zināmas atlaides vai pārejas periods attiecībā uz vērtējumu mācībās," sacīja Reine.

Problēmas risinājums, pēc pētnieces domām, varētu būt viena gada pārejas periods, kura laikā bērns uzlabotu latviešu valodas zināšanas un veidotu izpratni par mācībām, bet nesaņemtu vērtējumu.

Kā vēl vienu būtisku problēmu pētniece minēja latviešu valodas pedagogu trūkumu Latvijā, kas varētu sniegt papildu atbalstu valodas apguvei. Kā risinājumu šai problēmai viņa piedāvā iespēju attālināti iesaistīt tos skolotājus, kas jau strādājuši ar šiem bērniem diasporā un pārzina bērna vajadzības un zināšanu līmeni, kā arī, ja nepieciešams, var izskaidrot mācību vielu agrākās mītnes zemes valodā.

Šāda pedagogu piesaiste kā īslaicīgs pakalpojums varētu sekmēt bērnu iekļaušanos skolā un izglītības sistēmā kopumā, uzskata Reine.

"Nesen veiktais Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pētījums par to, ko bērni sagaida no Latvijas skolām, apliecināja, ka viņos ir neliels uztraukums par to, vai būs iespējams saprast visu skolotājas teikto, taču kopumā noskaņojums ir pozitīvs. Arī vietējie bērni ir ļoti ieinteresēti iepazīties un kontaktēties ar vienaudžiem, kas iepriekš dzīvojuši un mācījušies ārpus Latvijas," pastāstīja Reine.

Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2018./2019. mācību gadā Latvijā no citām valstīm ieradušies 854 skolēni.