ZZS un "Vienotība" nolemj "ieturēt pauzi" un vēl nenosauc savu premjera amata kandidātu

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem norādīja, ka ZZS ir nolēmusi "ieturēt pauzi" šajā jautājumā. Viņš uzsvēra, ka ZZS joprojām paliek divi iespējamie premjera amata kandidāti - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Viņi abi esot pateikuši stingru "jā" iespējai kandidēt uz augsto amatu. Vaicāts, kādas būs ZZS tālākās darbības, Brigmanis norādīja, ka pirmkārt jātiek skaidrībā, kas notiek ar "Vienotību".

Brigmanis norādīja, ka nolemts ieturēt pauzi, jo pašlaik ir daudz nezināmā, piemēram, kāds varētu būt topošās valdības koalīcijas partneru sastāvs. Būtu nepareizi ZZS nosaukt kandidātu, kurš "beigās neko nevarētu izdarīt". Arī Dūklavs un Kučinskis norādījuši, ka viņiem ir jāsaprot, kādi var būt nākamie soļi, veidojot valdību, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka jātiek skaidrībā, kas notiek ar "Vienotību", jo katrs šī politiskā spēka solis esot neprognozējams. "Vienotība" var gan nosaukt, gan nenosaukt Āboltiņas kandidatūru premjera amatam, gan nosaukt kādu citu kandidatūru, gan paziņot, ka "sadalās frakcijas iekšienē" vienota viedokļa trūkuma dēļ, pauda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Nav skaidrības, ar ko sākt sarunas no "Vienotības" puses, akcentēja politiķis.

ZZS valdes loceklis Ingmārs Līdaka pieļāva, ka līdz gada beigām "Vienotība" nosauks savu premjera amata kandidātu.

Lai arī ir noslēdzies "Vienotības" frakcijas un valdes balsojums par partijas līderi Solvitu Āboltiņu kā iespējamo premjera amata kandidāti, arī šis politiskais spēks nesteigsies oficiāli izvirzīt savu kandidatūru premjera amatam. Partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars sacīja, ka "Vienotības" valde tuvākajās dienās pārrunās situāciju valdes sēdē - iekšējā balsojuma rezultātus, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmumu turpināt neuzņemties iniciatīvu, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ultimātu.

ZZS lēmumu "ieturēt pauzi" un nenosaukt savu kandidātu šodien, kā šīs politiskais spēks iepriekš solījis, Kamprars nosauca par "klasisko kūleni ZZS izpratnē". Kā pieļāva Kampars, tas saistīts ar to, ka ZZS nav pārliecības, ka kāds no šī politiskā spēka potenciālajiem premjera amata kandidātiem varētu gūt vairākuma atbalstu. Šī esot "ZZS taktiskā spēle" - "padarīt duļķaino ūdeni vēl duļķaināku", komentēja "Vienotības" ģenerālsekretārs. Savukārt "Vienotības" pusē viss esot "skaidrs" - partijas iekšienē izvirzīts viens iespējamais premjera amata kandidāts - partijas līdere Solvita Āboltiņa, noticis frakcijas un valdes balsojums. Tas nebija vienbalsīgs, bet Āboltiņa guvusi vairākuma atbalstu, un šo situāciju "Vienotība" pārrunās valdes sēdē, skaidroja Kampars.

Viņš norādīja, ka balsojums par "Vienotības" premjera amata kandidātu partijā ir noslēdzies, tomēr to vēl paredzēts pārrunāt valdes sēdē.

Demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un seši "Vienotības" frakcijas deputāti - Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele - ir nobalsojuši pret Āboltiņas kandidatūru premjerministra amatam. Savukārt pārējie "Vienotības" pārstāvji ir balsojuši par Āboltiņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

"Vienotība" un ZZS bija plānojušas līdz 28.decembrim nosaukt savus kandidātus valdības vadītāja amatam.

Vējonis 14.decembrī, pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai partijai būtu jāuzņemas valdības veidošana. Tomēr Vējonis aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus. Vējonis arī norādījis, ka gadījumā, ja partijas līdz šī gada beigām nepiedāvās savus Ministru prezidenta amata kandidātus un konkrētus piedāvājumus iespējamam jaunās valdības koalīcijas modelim, viņš nākamās tikšanās ar partijām organizēs nākamā gada sākumā.