FOTO: tā uz Vasaras saulgriežiem izdekorēta Rīga
Sagaidot Vasaras saulgriežus un Līgo svētkus, šogad pilsētas noformējuma mākslinieciskās koncepcijas pamatā ir latviešu ornamenta Saules zīmes – mūžīgās kustības, dzīvības spēka, gaismas un harmonijas simbola – stilizācija. Noformējuma dizaina autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris.
Veidojot Rīgas pilsētvides māksliniecisko noformējumu, tajā ir iekļauti gan vertikālie karogi ar svētku tematikai veltītu dizainu, gan vides objekti, kas ļauj asociēties ar Vasaras saulgriežiem un Līgo dienas svinībām.
Svētku tematikā veidotie vertikālie karogi ar Saules simboliku izvietoti Rīgas maģistrālajās ielās, veidojot „svētku sajūtu” alejas. Karoga dizains radīts krāsu noskaņās, kas raksturīgas svinamo dienu laikam dabā un latvisko tradīciju kontekstam - vasaras vidus, dabas pilnbrieds un Jāņu nakts noskaņas.
Vasaras saulgriežu svētku noformējums Rīgā
Karogkonstrukcijas – vides objekti „Līgo saules” svētku noskaņu rada pilsētas centrā un apkaimēs, akcentējot pilsētvidē Saules zīmes stilizāciju, kas asociatīvi uztverami kā Saules ziedi. Vairāku pilsētas ielu krustojumos redzamas karogkonstrukcijas, kas turpina Saules zīmes stilizāciju, un to tonalitāte asociējas ar Vasaras saulgriežu ugunskuru.
Pie Rīgas izpilddirekcijām, Neatkarības laukumā un pie pilsētas robežzīmēm izvietoti mākslinieku Kriša Skrastiņa un Ievas Riekstiņas veidotie vides mākslas objekti „Stāvēju, dziedāju…”, kuru krāsu un grafiskajā risinājumā ir izmantoti vēsturisko novadu tautas tērpu motīvi. Autori uzsver, ka tēlos atainota mūsu dziedātāju tauta, lai atgādinātu, ka mēs neesam vis pelēkie, bet košie latvieši, ka mēs esam lielie, stiprie un sīkstie latvieši un atbalsta plecs grūtā brīdī. „Dziesmā mēs esam vienoti un saliedēti, un tādiem mums jābūt arī ikdienā,” saka Krišs Skrastiņš.
Bastejkalna apstādījumos skatāms mākslinieka Ata Izanda radītais vides mākslas objekts „Dziesmu kubs”, kas simbolizē bagātīgo tautas dziesmu krātuvi, kas tiek dziedātas svētku reizēs.
„Dziesmu kuba” vizuālie ornamenti idejiski atspoguļo četrus gadalaikus. Par centrālo elementu izmantota Saules zīme, ka iezīmē vasaru, Jumis - rudeni, Aka un Ozola zīme - ziemu, bet Austras koks vēsta par pavasari. Darba veidošanā izmantotas priedes, kuras gadu laikā akumulējušas Mežaparka estrādē skanējušās dziesmas, tagad pārtapušas materiālā, kas „ieausts” vides mākslas objektā,” stāsta objekta autors Atis Izands.
Vides mākslas objektā „Goda vārti”, gaidot Līgo vakaru un Jāņu dienu, redzams vēstījums par tradīciju spēku un nozīmi.
„„Mans zelts ir manas tradīcijas” - vainaga pamats aplis ir mūžības un pilnības, sākotnējās vienotības un bezgalības simbols. Ziedi no Latvijas pļavām, dārziem un mežiem ievijas „Goda vārtos”, iezīmējot gadskārtu svētku tuvošanos,” tā jūnija vēstījumu vides mākslas objektā, raksturo objekta veidotāji. 2019. gada vides objekta satura programmas režisors ir Juris Jonelis, vizualizāciju autori Viktors Keino un Dmitrijs Voloviks.
