Pēdējā brīdī no nojaukšanas paglābj hercoga Jēkaba medību pils klēti

Kuldīgas novada Vārmes pagastā esošā muižas apbūve (pati muiža, ērberģis un klēts) ir 17. gadsimta barona Brinkena celtas, un muiža savulaik kalpoja arī par hercoga Jēkaba medību pilī. Katrā ziņā Vārmes muiža, kaut arī nav ierakstīta oficiālajā kultūras pieminekļu sarakstā, ir nozīmīgs sava laika Kurzemes arhitektūras piemineklis, kurš būtu jāsaglabā.

Mistiskā kārtā pazūd no pieminekļu sarakstiem

Taisnības labad gan jāsaka, ka savulaik Vārmes muiža bija arhitektūras piemineklis. Padomju laikā - 1977. gadā - muižas apbūve minēta arhitektūras pieminekļu sarakstā ar aizsardzības statusu. Arī 2009. gadā Vārmes pagasta padome teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā norādījusi, ka Vārmes muižas apbūves klēts ir „pašvaldības nozīmes nekustamais kultūrvēsturiskais objekts”. Tomēr „juku laikos”, kad padomju Latvijas likumi un normatīvie akti tika pārrakstīti jau neatkarīgās Latvijas situācijai, Vārmes muiža mistiskā kārtā pazuda no arhitektūras pieminekļu saraksta.

Ja pati kungu ēka ir saglabājusies, jo tajā jau kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem darbojas skola, tad ērberģis (kalpu māja) un klēts ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī – pārvērtušies par bīstamiem graustiem, kuri netiek izmantoti. 

Nolemj nojaukt hercoga laika klēti

28. februārī Kuldīgas novada dome pieņēma pašvaldības budžetu, kurā piešķīra naudu Vārmes bijušas klēts ēkas demontāžai, jo tā bija kļuvusi dzīvībai bīstama. Maija beigās darbi jau tika uzsākti – no jumta noņemti dakstiņi un piedzīts ekskavators, kuram teju teju ēku vajadzēja nojaukt. Tad trauksmi sāka celt vietējie - koka restaurators Māris Gulbis un viņa meita, Latvijas Mākslas akadēmijas studente Annemarija, kura „Facebook” ierakstīja:

„Izskatās, ka tūlīt jau tiks nograuta 17. gadsimta celtne no barona Brinkena muižas vai pat Hercoga Jēkaba medību pils apbūves. Ekskavators piebraucis pie muižas klēts. Nezinu vai šādas tehnikas atrašanās pie būves nozīmē, ka to nojauks jau tagad. Klētij jumts vietām iebrucis. Demontāžā paspēts vienā pusē dakstiņus noņemt, veselos saglabājot. Tas atklājis satrunējušās koka konstrukcijas. Taču pašlaik nojaukšana apturēta.

Dažiem entuziastiem izdevies apturēt muižas klēts demontāžu, kas pēc novada domes pasūtījuma jau bija sākta. Kultūras mantojuma pasargāšanai nolemts dibināt biedrību”.

1. jūnijā Vārmē notika vietējo entuziastu un pašvaldības pārstāvju ar tās priekšsēdētāju Ingu Bērziņu priekšgalā tikšanās, kurā nolēma apturēt ēkas demontāžu.

Pieminekļu sargi aicina klēti saglabāt

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte Jauns.lv informēja, ka pieminekļu sargi izplatījuši paziņojumu, kas aicina muižas kompleksu saglabāt: 

„Esam aicinājuši Kuldīgas novada pašvaldību atkārtoti izvērtēt iespēju saglabāt Vārmes muižas klēti, realizējot iepriekšējās ieceres ēku konservēt, vai arī nodot to ieinteresēto pušu iniciatīvai ēku saglabāt.

Klēts ēka, lai arī nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir raksturīga Kurzemes muižu apbūvei un ir nozīmīgs Vārmes kultūrvēsturiskās vides elements. Līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā, kas iepriekš paredzēja, bet šobrīd ir atcēluši ikvienas ēkas, kas vecāka par 50 gadiem, nojaukšanas saskaņošanu pārvaldē, lielāka atbildība izvērtēt saglabājamās vērtības uzticēta pašvaldību būvvaldēm. Pārvaldes ieskatā Vārmes muižas ēkas būtu saglabājamas kā vienots ansamblis. Pieņemot lēmumus par šādu ēku bez aizsardzības, bet ar kultūrvēsturisku vērtību nojaukšanu, jāņem vērā, ka kultūras mantojums ir neatjaunojams resurss.

Latvijā arvien vairāk vērojama sākotnēji saglabāšanai šķietami bezcerīgu vēsturisko ēku saglabāšana un izmantošana jaunām funkcijām, kas būtiski uzlabo vietējās sabiedrības dzīves kvalitāti, piemēram, Caurumkrogs Kocēnu novadā, Abgunstes muižas stallis un citi. Pat ja ēku nav iespējams saglabāt pilnībā, tās apjoma un vēsturiskās substances saglabāšana un radoša izmantošana būtu tālredzīgāka un ilgtspējīgāka rīcība par ēkas nojaukšanu”.

Lemj par turpmāko rīcību

Vismaz pagaidām ir apturēta vēsturiskās celtnes sagraušana un nav īstenojies 27. martā pagasta pārvaldes vadītājas Leldes Oses iedzīvotāju sapulcē teiktais: “Klēts, kas apdraudēja garāmgājējus, nu tiks nojaukta. Bijusi doma iekonservēt, bet tas varētu maksāt 100 000 eiro. Decembrī iedzīvotāju kopsapulcē to nolemts demontēt. Vasarā to aptuveni par 30 tūkstošiem eiro paveiks SIA „AB Būvniecība””.

Ceturtdien Kuldīgas Rātsnamā notika domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas, pašvaldības izpilddirektores vietnieces Agnese Buka, nozaru speciālistu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbinieku un citu ieinteresēto sanāksme par to, kā glābt Vārmes muižas klēti un tās turpmākās izmantošanas iespējām.

Iespējams, ka turpmāk Vārmes muižas kompleksu varētu attīstīt kā tūrisma vai kultūras objektu. Netālās Padures muižas īpašnieks Jānis Lazdāns Kuldīgas laikrakstam „Kurzemnieks” pauda: „Ēkas noteikti jāsaglabā, ko tā ir iespēja laukiem attīstīties, ieviest kompetenču izglītību. Uztaisiet kaut ko sev un saviem bērniem! Mantojums nav jāuztver tikai kā apgrūtinājums, bet arī kā iespēja nopelnīt – gan vietējiem ražotājiem, gan veikalniekiem, gan viesu mājām”.