Saunas pagastā atklāj Zelta Dibena zīmi
Preiļu novada Saunas pagastā svinīgi atklāta Zelta Dibena (latgaliski – Zalta Dybyns) ciema zīme. Tajā piedalījās filoloģe, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule un Smelteru folkloras kopa “Golūda”. Uz pasākumu bija aicināti „visi cīši lobi cylvāki”, lai pārskatītu vēstures annāles, iepazītu latgaliešu viesmīlību un vecvecāku pūra vēdināšanu.
Zelta Dibens ir viens no latgaliešu (latviešu) valodā īpatnējākiem vietvārdiem (tāpat kā Lielie Muļķi, Līķi, Dirsas kalns, Mīzalu pakalns, Mauku līkums, Dibenezers, Kranču kapi un vēl citi). Savulaik tūrisma aģentūra „Impro” pat organizēja divu dienu ceļojumu „Uz Zelta Dibenu kopa ar Janīnu Kursīti”, lai iepazītos ar amizanti nosauktajām apdzīvotajām vietām Latgalē.
Latgaliskais Zalta Dybyns ir ciems Preiļu novada Saunas pagastā, 16 kilometrus no Preiļiem un 209 kilometrus no Rīgas. Šobrīd ciemā ir tikai pāris ēku un zemnieku saimniecība. Zelta Dibena zīmes uzstādītāji bija vietējās lauku saimniecības ,,Bucinieki” saimnieki.
Rakstnieka Andreja Upīša māsas meita Aira, kura bija šī ciema iedzīvotāja, savulaik stāstījusi, kā radies dīvainais ciema nosaukums. Daugavpils laikraksts „Latgales Laiks” to atstāsta: „Pirmajā pasaules karā kāds muižkungs ir bēdzis uz rietumiem, viņam līdzi bijis tik daudz zelta, ka paguris nest to. Tāpēc viņš to esot apracis turpat, kur atvilcis elpu. Patiesais stāsts vai varbūt leģenda klejojusi no mutes mutē arī pēc kara, tomēr ļaudis vēlāk šo vietu nodēvējuši par Zeltsalu, tad par Dzelzavu, bet no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem saglabājies nosaukums Zelta Dibens”. Tomēr muižkunga noslēpto zeltu tā arī neviens līdz mūsdienām nav atradis.
