Daļa koalīcijas pārstāvju nesteidz paust atbalstu alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam

Igaunijas valdība ir nolēmusi no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) stāstīja, ka arī Latvijā izveidota darba grupa, kas vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, bet gala lēmums būs jāpieņem koalīcijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda, ka ieceri samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir jāanalizē un par to būtu jādiskutē nodokļu politikas kontekstā. Viņaprāt, lemjot par alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu, būtu jāpiedāvā, kā šo samazinājumu kompensēt. Tomēr ministrs uzskata, ka diskusijas par nākamā gada budžetu galvenokārt būs par to, kur atrast līdzekļus izdevumiem, jo algas palielinājums ir nepieciešams gan medicīnas darbiniekiem, gan izglītības darbiniekiem.

"Šādā situācijā, kad aug ekonomika, vajadzētu ļoti nopietnu argumentāciju nodokļu ieņēmumu bāzes samazinājumam. Arguments, ka nedaudz pazaudēsim pierobežas tirdzniecību, diez vai mani varētu pārliecināt. Bet, iespējams, ir kādi dati, kas pierāda pretējo," teica pašvaldību lietu ministrs.

Tāpat, Pūces ieskatā, nodokļa likmes alkoholam netiek noteiktas tāpēc, lai izkonkurētu Igauniju vai Lietuvu, bet šīs politikas mērķis galvenokārt ir ierobežot alkohola patēriņu Latvijā. "No šāda viedokļa, mums nevajadzētu vadīties no Igaunijas vai Lietuvas lēmumiem, lai noteiktu akcīzes nodokļa likmes Latvijā," sacīja ministrs.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka alkohola akcīzes nodokļa jautājumā jāņem vērā divi aspekti - tautsaimniecības un morāli ētiskais. Bordāna ieskatā, alkohola akcīzes nodoklim ir jābūt tādam, kas neveicina sabiedrības morālās un veselības problēmas.

"Protams, var ņemt arī vērā tautsaimniecības aspektu, bet viss būs atkarīgs no tā, kādu redzējumu izstrādās Finanšu ministrija. Ja tas palīdzēs risināt abus iepriekšminētos aspektus, tad šo piedāvājumu var izskatīt un ņemt vērā. Bet ekonomiskajam apsvērumam nevajadzētu būt vienīgajam, lai lemtu par akcīzes samazinājumu alkoholam," sacīja tieslietu ministrs.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda uzskatu, ka nav pozitīvi vērtējama nedz krasa nodokļu nevienlīdzība Eiropas Savienības valstu starpā, nedz arī situācija, kad Latvija ar atsevišķiem nodokļiem gūst īslaicīgu labumu.

"Patlaban negribu vērtēt - atbalstu vai neatbalstu strauju akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam, jo lēmumu gribu pieņemt, balstoties uz Finanšu ministrijas izvērtējuma," teica Nemiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols uzskata, ka, šovasar samazinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholam Igaunijā, izgaisīs alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar kaimiņvalsti.

Vītols norādīja, ka tādējādi pierobežas alkohola tirdzniecības biznesam Latvijā vairs nebūs pamatojuma turpmāk pastāvēt. Starp valstīm izlīdzināsies akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ igauņi un somi līdz šim brauca alkoholu iegādāties uz veikaliem Latvijas pierobežā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") paudis, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholam Igaunijā Latvijas valsts budžetam radīs vismaz 100 miljonu eiro zaudējumu gadā.

"Nav runa tikai par akcīzes nodokli. Runa ir par tūristiem, kuri Latvijā ierodas speciāli un atstāj ievērojamas naudas summas. Viņi Latvijā ēda, nakšņoja, uzpildīja ar degvielu savas automašīnas. Tas nozīmē, ka zaudētāji būs vairāku nozaru uzņēmēji," teica Krauklis.