Vai Latvijai draud nepatikšanas par haotiski organizētām Eiroparlamenta vēlēšanām?
Kamēr publiskajā telpā parādās ziņas, ka vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ cilvēki iecirkņos pauž sašutumu un ir nemierīgi, vietā būs divi jautājumi – vai vāji apmeklēta un haotiski organizēta demokrātiskā procesa rezultāti nevar tikt apšaubīti un vai mūsu valstij par to var draudēt kādas sankcijas?
Svarīgi saprast, ka, lai arī obligātu visu balsstiesīgo iedzīvotāju iesaisti likums neparedz, procesu, kādā atbildīgajām iestādēm jāapziņo pilsoņi un jārīko pašas vēlēšanas (arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas), stingri regulē vairāki likumi.
Piemēram, Vēlētāju reģistra likuma 13. pants stingri norāda, ka PMLP “ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts.”
Tas, kā zināms, šogad nav izdarīts godam un ziņu par tukšām pastkastītēm, kuru īpašnieki nav informēti par vēlēšanu iecirkņiem, sociālajos tīklos un medijos netrūkst.
Likums varētu pasargāt vēlēšanu organizētājus no atbildības
Jau tā ierasti vāji apmeklētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās problēmas un bažas par balsstiesīgo iesaisti sagādājušas šodien aktuālās ķibeles ar datu apmaiņas sistēmu.
Jauns.lv šodien sazinājās ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju, lai noskaidrotu tehnisko ķibeļu iemeslus un no CVK pārstāvja komentāra varēja saprast, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nemaz tik stingri neparedz, ka iepriekšējās vēlēšanu dienās balsstiesīgajiem obligāti jābūt iespējai nobalsot citā iecirknī, ne tajā, kur vēlētājs reģistrēts.
CVK pārstāvis norādīja, uz konkrētā likuma pantu (31. pants), kurš nosaka, ka vēlētājs var nobalsot pirms vispārējās vēlēšanu dienas “jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, izņemot iecirkņus, kuri nevar: a) nodrošināt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts”.
Eglājs skaidroja, ka iespēja iepriekšējās dienās balsot citos iecirkņos šogad esot jaunums, tamdēļ likumā, tā pašreizējā redakcijā, tas stingri nav noteikts kā obligāti nodrošināma funkcija.
Vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās neiepriecina
Aplūkojot statistiku, nekādi nevar apgalvot, ka vēlētāju aktivitāte Latvijā ir pilnībā apmierinoša, nemaz nerunājot par daļas sabiedrības uztverē “tik tālu esošās Eiropas” parlamenta vēlēšanām.
Dati par 2014. gada EP vēlēšanām liecina, ka uz vēlēšanu iecirkņiem izvēli izdarīt devās vien 30,24%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm un viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES).
