Rēzeknē pēc oriģināla tapis 19. gadsimta krekls

Muzejos bieži vēršas daiļamatniecības meistares ar vēlmi izzināt kāda konkrēta apvidus etnogrāfiskā apģērba nēsāšanas tradīcijas. Šādas intereses mudināta, muzejā pēc padoma vaicāja arī Ilga Smane, Rēzeknes tautas lietišķās mākslas studijas "Dzīpariņš" dalībniece, meklējot liecības par Makašāniem, lai izveidotu savu tērpu.

“Liels bijis jaunās sievietes pārsteigums, ieraugot apvidum atbilstošu 19. gadsimta vīriešu kreklu, kurš muzeja krājumā savulaik nonācis pirkuma veidā. Tas šūts ar rokām no pašausta rupja linu auduma. Pēc saglabātības pakāpes var spriest, ka krekls bieži nēsāts, vietām ir salāpīts. Visticamāk tas piederējis kādam zemniekam,” stāsta muzeja krājuma nodaļas speciāliste Evita Kozule.

Pēc oriģināla izpētes tapis krekla atdarinājums. Smane atzīst, ka sarežģītākais bijis atrast kādu tā laika paraugu, jo muzejos tas ir liels retums. Informācija meklēta arī presē, grāmatās, internetā un citos avotos, konsultējoties ar vairākiem speciālistiem.

Krekla audums piemeklēts pēc iespējas tuvāks autentiskajam. Meistare uzsver, ka darbā ir svarīgi izmantot kvalitatīvus diegus. Veltot savu brīvo laiku, izšūšana aizņēma aptuveni pusotru mēnesi.

Sākotnēji iecerēts darināt sieviešu kreklu, taču līdz šim nav izdevies sameklēt pietiekami daudz izpētes materiāla. Nākamais plānots Mežvidu krekls, kuram audumu speciāli audīs.

Atdarinātais krekls muzejā skatāms līdzās citiem "Dzīpariņa" rokdarbnieču veikumiem izstādē Satikšanās līdz 25. maijam.