Šonedēļ aprit 75 gadi, kopš Rīgas čekā sāka šaut Latvijas pilsoņus

1941.gada 15.janvārī parakstīti desmit akti par nāves soda izpildi. Nošaušana notika čekas galvenajā ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61, ierīkotajā šautuvē.

Līdz šim zināms, ka 1941.gadā no janvāra līdz jūnija beigām Rīgā čekisti ir izpildījuši nāvessodus 285 cilvēkiem. 186 cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas Baltezerā, Babītē, Dreiliņos un Ulbrokā, bet 99 cilvēki nošauti Rīgas Centrālcietumā un aprakti 4.korpusa pagalmā.

Pēc fotogrāfijām, kas uzņemtas 1941.gada vasarā vai rudenī, var noprast, ka čekā ierīkotās šautuves sienas bijušas izklātas ar koka apšuvumu, kam pāri pārvilkts melns, gumijots audums. Grīdā bija ierīkota noteka asinīm, kuras pēc nāves soda izpildes aizskaloja. Lai slāpētu šāvienu troksni, šautuves durvis no abām pusēm bija trīskārtīgi polsterētas ar filcu un pārvilktas ar dermatīnu. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas ielika kravas automašīnā, kas stāvēja līdzās šautuvei ierīkotajā garāžā. Nošautos aizveda un apraka mežos. Lielu daļu šo apbedījuma vietu kara laikā atrada un mirušos pārapbedīja.

1941.gada jūlijā šautuvē atrada ap 240 izšautas patronu čaulītes un 94 šāvienu pēdas sienās un griestos.

Latvijā kopumā pirmajā padomju okupācijas periodā nošauti 400 cilvēki. Tomēr noziegumu izpēte pilnībā vēl nav notikusi, tāpēc skaitlis vēl varētu tikt precizēts, klāstīja Strazda.

Pašlaik ēkā Brīvības ielā 61 var apskatīt Latvijas Okupācijas muzeja veidoto izstādi par čeku un kopā ar gidu piedalīties ekskursijā pa ēkas telpām, tai skaitā apskatīt šautuves vietu. Pērn Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Latvijas Institūtu izveidoja virtuālu izstādi "Izstaigā Stūra māju", kurā fiksēti ēkas iekšskati un ārskati, kādi patlaban vairs nav ieraugāmi.

Paralēli apmeklētāju uzņemšanai muzeja veidotajā izstādē, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam, muzejs nodarbina arī vēsturnieku, kurš veic 1941.gadā okupācijas varas (čekas) veikto represiju izpēti. Ir izdevies noskaidrot faktus, kas līdz pat nesenam laikam vēsturniekiem nebija zināmi. Piemēram, noskaidrota persona, kas organizēja un, visticamāk, arī izpildīja nāvessodus - valsts drošības jaunākais leitnants Aleksandrs Konstantīna dēls Jermolajevs.

Tāpat arī noskaidroti mazāk būtiski, tomēr nezināmi fakti, piemēram, ka Baltijas īpašā kara apgabala kara tribunāls (PribOVO) 1940.-1941.gadā atradās Bruņinieku ielā 29, bet čekas automašīnu garāžas bija Ganu ielā 3. Tomēr lielāko izpētes darbu prasa nošauto, bet līdz mūsdienām neidentificēto čekas upuru personību noskaidrošana.