Suitu sievu Emīliju notiesā par gājēju notriekšanu. Ar vienu vājredzīgu aci un bez derīgas medicīniskās izziņas viņa turpina vadīt auto

Pagājušā gada 12. jūnijā Kolna ar savu “Volkswagen Golf” Pilsētas laukumā notrieca pa neregulējamu gājēju pāreju ejošos cilvēkus - 80 gadus veco Māru (vārds mainīts), kura guva smagus miesas bojājumus: divus galvaskausa paura un galvas pamatnes lūzumus, asinsizplūdumu smadzenēs, un viņas bijušo kolēģi Gunti, raksta „Latvijas Avīze”.

Dziesmu svētku vietā slimnīcas palāta

Pensionētā mežzine Māra par negadījumu tiesā teica: “Mēnesi biju uz gultas. Man joprojām traucēta gaita, reiboņi, sāp roka – nevaru vairs lāgā pat maizi nogriezt. Nekas vairs nav kā agrāk: esmu pazaudējusi garšu, ožu, sliktāka kļuvusi dzirde un redze, bail sēsties automobilim pie stūres un nevaru vairs dejot. Visvairāk žēl, ka notikušā dēļ netiku uz Dziesmu un deju svētkiem – tie man būtu bijuši jau četrpadsmitie, tiem gatavojos četrus gadus un būtu bijusi otra vecākā dejotāja”.

Māra ar bijušo kolēģi gājusi no veikala un pie gājēju pārejas kā parasti paskatījusies uz abām pusēm, lai pārliecinātos, ka var droši šķērsot ielu. Vairāk neko neatceroties, attapusies Kuldīgas slimnīcā.

Arī Gunti aizķēra suitu sievas vadītais spēkrats, bet viņš iesniegumu kā cietušais likumsargiem neuzrakstīja. “Gāju pussolīti Mārai pa priekšu. Biju ielas vidū, kad izdzirdēju motora rēkoņu – šķiet, tā skan, kad bremzes ar gāzes pedāli sajauc. Instinktīvi pagriezos Pilsētas laukuma virzienā un sajutu tādu kā tumsu, kas stumj uz priekšu. Atģidos uz asfalta, kādus septiņus metrus no gājēju pārejas. Netālu bezsamaņā gulēja Māra. Lūdzu cilvēkus, lai zvana ātrajiem. Tad pienāca sirma kundze un teica: “Es atvainojos, es jums par to samaksāšu!” Es rupji atbildēju, ka viņa ar savu naudu var vākties prom. Tad kopā ar Māru mani aizveda uz slimnīcu. Atteicos būt cietušais, kaut gan roka sāpēja un kāja nākamajās dienās kļuva zili melna,” stāsta Guntis.

"Ne tudī, ne šudī"

Kolna savu vainu neatzīst un cietušajiem teica: „Jūs tikai ar spogulīti viegli aizķēra un nogāza, kur varēja rasties tādas traumas!?” Kolna no notikuma vietas aizbrauca uz benzīntanku, bet pēc tam atgriezās negadījuma vietā, uz kuru viņai pieprasīja braukt atpakaļ Guntis.

Kolnas versija par notikušo ir pavisam citādāka: “Jūs bijāt tik dusmīgs… Es taču piedāvāju palīdzēt. Jūs pie gājēju pārejas stāvējāt un pļāpājāt – ne tudī, ne šudī! Pie pārejas pieripināju, gandrīz apstājos, tikai motors nebija izslēgts. Vai tad man vajadzēja vēl pajautāt – vai jūs tūlīt iesiet pāri vai man pagaidīt? Pēc notikušā nemuku, tikai pēc benzīna aizbraucu, jo tas draudēja beigties. Teicu, ka būšu atpakaļ un kārtošu dokumentus, kad atbrauks policija”.

Tomēr kāda aculieciniece ir pretējās domās: “Ar savu auto biju apstājusies pie gājēju pārejas, lai palaistu cilvēkus. Pēkšņi pamanīju, ka pretimbraucošais automobilis neapstājas un tā kā vēl uzdod gāzi, “uzrauj” uz motora pārsega gājējus un nes uz priekšu. Ļoti nobijos un aiztaisīju pat acis, jo likās, ka cilvēki man uzkritīs virsū”.

„Augstais Dievs, palīdzi!”

„Latvijas Avīze” raksta, ka tiesas sēde izvērtās gana emocionāla. Apsūdzētā neskopojās ar emocionālām runām par savu nevainību.

“Sabiezinātas krāsas!” liecībām nepiekrita apsūdzētā. “Tagad tuvojas Lieldienas, sevis nomierināšanas un pārbaudes laiks, jādzīvo taisnīgi, esam taču cilvēki – latvieši! Notikums ir oda vērts. Mašīnītei bija pirmais ātrums. Pieripināju. Gājēju pāreja tukša. Uz ielas stāv cilvēki, runājas. Ripināju tālāk. Skatījos taisni. Tad spogulis aizķēra sievieti. Ar buferi vīrieti paklupināju. Izkāpu. Biju uztraukusies līdz ārprātam. Gribēju palīdzēt, bet vīrietis mani rupji padzina. Teicu, ka aizbraukšu pēc degvielas un būšu atpakaļ, lai stātos policijas priekšā kā vainīgā. Kas vēl jāpierāda? Cietušie ir veseli un no slimnīcas mājās. Es jau viņus tikai pagāzu, nevarēju tik smagas traumas nodarīt. Cilvēki no oda uztaisa ziloni! Augstais Dievs, palīdzi! Tas viss safabricēts no cilvēkiem, kas grib man atriebties, piemēram, strādniekiem, bomžiem, kas pie manis strādāja. Cietušie varēja citur sasisties…”

"Trakā autovadītāja"

Cietušo advokāte Vineta Ķine notikušo tiesas sēdi vērtē: “Apsūdzētā demonstrē tiesisko nihilismu, un viņai nav nekādas nožēlas pret cietušo”.

Tiesas sēde ilga četras stundas un beidzās ar spriedumu: par ceļa satiksmes negadījuma izraisīšanu Kolna saņēma divu gadu cietumsodu nosacīti, tikpat arī par aizbraukšanu no notikuma vietas. Kopējo sodu tiesa noteica kā trīs gadu cietumsodu nosacīti ar tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem. Cietusī prasīja 2500 eiro kompensāciju par garīgām ciešanām un tikpat arī par fiziskām, kā arī 292 eiro par saplēstām brillēm, bet par to tiesa nelēma, atstājot kompensācijas apdrošinātāju ziņā, raksta „Latvijas Avīze”.

Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnese ieteica Kolnai nesēsties savam automobilim pie stūres, jo viņai aizliegts to izmantot, jo vadītāja apliecības obligātajai medicīniskei pārbaudei iestājies noilgums. Tā pēdējo reizi izieta 2008. gadā. Ja notiesātā nosacītā soda laikā izdarīs vēl kādu citu likumpārkāpumu, viņai var draudēt reāla brīvības atņemšana. Tomēr Kolna pēc sprieduma pasludināšanas padomam neklausīja, sēdās pie golfiņa stūres un devās mājup no Tiesu nama. Te vietā piebilst, ka arī pati apsūdzētā tiesā atzina, ka ar vienu aci gandrīz nemaz neredzot, bet visu laiku turpinot braukt, tikai nelietīgā policija viņu vajājot. „Latvijas Avīze” tiesu kuluāros dzirdēja runas – lai taču “beidzot tai trakajai braucējai atņem tiesības”.

Tālu aizbraukt no Tiesu nama Kolnai neizdevās – Rātslaukumā viņu apturēja policija, kura viņai dzinās pakaļ ar bākugunīm, un viņai uzlika maksimāli iespējamo sodu – 40 eiro.

Titulētā suitene

Jāteic, ka Emīlija Kolna ir slavena gan ar savu pārgalvīgo autobraukšanu, gan suitu tradīciju kopšanu.

2012. gada septembrī Kolna kopā ar draudzenēm bija devusies uz baznīcu. Viņa ar savu auto, T veida krustojumā nogriežoties no galvenā ceļa pa kreisi, iebrauca pretējā kustības joslā, kur viņas automašīnai uzskrēja pretimbraucošais auto. Kolna toreiz teica, ka viņai autovadītājas tiesības esot kopš 1976. gada, sevi par vainīgu neuzskatīja, un apgalvoja, ka braucot labi – kā jaunībā, kaut gan dažas avārijas gadījušās, piemēram, pirms vairākiem gadiem apmetusi kūleni.

Kolnai ir augstākā izglītība pārtikas tehnoloģijā, tagad nodarbojas ar piena lopkopību tēva mājās. Kolna saņēmusi vairākus apbalvojumus: par sakoptāko sētu, par priekšzīmīgi un saprātīgi izveidotu zemnieku saimniecību ar piena lopkopības novirzienu, Goda rakstus par suitu tradīciju saglabāšanu, par sklandrauša gatavošanu, kā arī Kuldīgas Goda balvu par labiem darba sasniegumiem un ieguldījumu novada sabiedriskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.