Ministri gandarīti par papildu līdzekļiem 2019.gadā, bet bažīgi par nākamo gadu
Izskatot jautājumu par 2019.gada budžetu, otrdien Ministru kabinetā virkne nozaru ministru pauda gandarījumu par atvēlētajiem papildu līdzekļiem budžetā, vienlaikus norādot uz bažām par papildu tēriņiem 2020.gadā.
Šogad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šā gada budžets, salīdzinot ar 2018.gadu, ir audzis par 430 miljoniem eiro.
Premjers atgādināja, ka šis ir tehnisks budžets, kurā tiek pildīti iepriekš dotie solījumi, tomēr valdība spējusi ievērot budžeta deficīta prasības. Tajā pašā laikā Kariņš brīdināja, ka 2020.gada budžetā jau ir apsolīti papildu 87 miljoni eiro.
"Esam mantojuši nesaimniecisku budžetu, tāpēc 2020.gada budžeta izstrāde būs izaicinājums, jo būs jaunas vajadzības un prasības. Tāpēc katram ministram ir pienākums revidēt savas ministrijas tēriņus," sacīja Ministru prezidents.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda gandarījumu, ka 2019.gadā aizsardzībai valsts budžetā tiek atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus paužot cerību, ka 2020.gada budžetā dažādu iniciatīvu īstenošanai būs vairāk naudas.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) teica atzinīgus vārdus par papildu finansējumu viņas uzraudzītajai nozarei. Tajā pašā laikā ministre norādīja, ka, veidojot 2020.gada budžetu, viņa neatkāpsies un pieprasīs finansējuma pieaugumu veselības nozarei.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda pārliecību, ka turpmāk aktīvāk jāinvestē izglītībā, un finansējumu šai jomai varētu rast, apkarojot ēnu ekonomiku un ekonomiskos noziegumus. "Tieslietu ministrija veiks visus ieguldījumus, lai to nodrošinātu, bet pirms tam jāuzlabo tieslietu sistēmas efektivitāte," uzsvēra Bordāns.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piebilda, ka 2019.gada budžets ļaus veicināt uzņēmējdarbības vidi, būs iespēja turpināt pirmā mājokļa iegādes programmu ģimenēm ar bērniem un virkni citu pasākumu. Tāpat ministrs norādīja, ka viņa vadītā ministrija patlaban apzina valsts dzīvojamo fondu, lai veidotu atbilstošu mājokļa politiku.
Savukārt gandarījumu par finansējumu atalgojuma pieaugumam iekšlietu jomā strādājošajiem pauda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Tāpat ministrs norādīja uz nepieciešamību valstij iekasēt vairāk naudas, kas iespējams, apkarojot ēnu ekonomiku un organizēto noziedzību.
