Māra Martinsona kundze, kurai gadā bija 199 kavētas darba dienas, arī turpmāk strādās augstā amatā Tieslietu ministrijā

Vēl 2018. gadā, kad tieslietu ministra amatā bija Dzintars Rasnačs (NA),  portāls Jauns.lv vēstīja, ka jau tolaik skandalozā uzņēmēja Martinsona sieva Marika Martinsone ieņem salīdzinoši augstu amatu TM, kur viņa ir Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietniece. Jau toreiz izskanēja, ka Martinsone 2017. gadā,dažādu iemeslu dēļ darbā nav bijusi 199 (!) dienas. Tolaik Rasnača vadībā strādājošā ministrija savos komentāros par situāciju ar konkrēto amatpersonu problēmu nesaskatīja.

Janvāra beigās portāls Jauns.lv atkārtoti vērsās TM, lai nu jau tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) vadītajai ministrijai vaicātu, vai Martinsona sieva joprojām tiek nodarbināta ministrijā, un vai, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, viņas turpmāka algošana varētu tikt pārskatīta.

Ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola informēja, ka Martinsone turpina strādāt TM Starptautiskās sadarbības departamenta direktores vietnieka amatā. Ministrijā arī paskaidroja, ka apsūdzība dzīvesbiedram par iemeslu atbrīvošanai no amata var būt vienīgi tad, “ja šis amats būtu izmantots pretēji sabiedrības interesēm”.

“Pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna ieskatiem, darbinieka amata ieņemšanas pamats ir profesionālā kompetence, ieskaitot profesionālo ētiku, kā arī amata vietas efektivitāte TM struktūrā,” teikts TM pārstāves rakstiskā atbildē.

Kavējusi 199 darba dienas

Sīkāk par Marikas Martinsones profesionālo kompetenci, profesionālo ētiku un efektivitāti ministrija gan nevēsta. Vērts atcerēties, ka, saskaņā ar iepriekš no ministrijas iegūtu informāciju, fakts ir tāds, ka 2017. gadā Martinsone darbā ir bijusi vien 53 darba dienas. Apmaksātā atvaļinājumā viņa pavadījusi 14 dienas, bezalgas atvaļinājumu izmantojusi 15 dienu apmērā, bet vairāk nekā pusgadu - 170 dienas - darbā nav bijusi vispār. It kā darba nespējas vai cita attaisnojuma dēļ. Neattaisnoti darba kavējumi oficiāli netika konstatēti.

No TM sniegtās informācijas izriet, ka 2017. gada februārī, augustā, septembrī, oktobrī, decembrī Martinsone darbā vispār nav bijusi. Savukārt novembrī nostrādātas vien divas dienas un pārējo 19 darba dienu kavējuma iemesls atkal norādīts darba nespēja vai cits attaisnojums.

Kopš 2017. gada 1. janvāra vienīgais mēnesis, kad Martinsone darbā bijusi visas darba dienas, ir 2017. gada aprīlis, proti, nostrādājot 18 darba dienas. Saskaņā ar valsts amatpersonas deklarācijā sniegto informāciju, Martinsones ienākumi tajā 2017. gadā par 53 darbā nostrādātajām un 14 apmaksātā atvaļinājuma dienām bijuši 9561.70 eiro.

Tas nozīmē, ka Martinsones katra darbā pavadītā stunda TM izmaksājusi nepilnus 17.84 eiro no nodokļu maksātāju naudas (ieskaitot apmaksāto atvaļinājumu).

Kā pērn, tā arī šogad – īpaši kopskatā ar iepriekšējo informāciju par darba apmeklējumiem – aktuāls paliek jautājums, cik efektīvi ministrijas ierēdņi veic savus darba pienākumus un vai attaisnotie darba kavējumi, iespējams, nav tikai formāli.

Amatpersonas deklarācija kontrastē ar luksusa dzīvesveidu

Visnotaļ interesantas ir ziņas par Marikas Martinsones ikdienas gaitām. Pēc līdzpilsoņu novērojumiem, par ko Jauns.lv rakstīja 2018. gada maijā, Martinsona sieva ikdienā labprāt pārvietojas ar “Bentley” markas auto, savā garderobē viņa izvēlas pārsvarā luksusa zīmolu apģērbus un aksesuārus, savu naktsmieru Latvijā lielāko tiesu rod greznā villā Jūrmalā, kā arī nereti redzēta Rīgas lidostā, dodoties prom vai atgriežoties Latvijā, lidojumiem izvēloties biznesa klases biļetes.

Martinsones dzīvesveids liecina par ievērojamu līdzekļu pieejamību, taču amatpersonas deklarācija par ko tādu klusē - drīzāk liek domāt, ka šāda amatpersona varētu dzīvot visnotaļ pieticīgi. Var jau būt, ka luksusa dzīvi Martinsonei ļāvuši nodrošināt viņas turīgie bērni Mona un Mārcis, kas par bagātniekiem juridiski kļuva pēc tam, kad tēvam Mārim Martinsonam sākās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm un viņš teju visu kapitālu pārrakstīja atvasēm. Jebkurā gadījumā likums paredz, ka arī saņemtie iespējamie labumi no bērniem ir jādeklarē, ja tie pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Martinsonu lemts paturēt apcietinājumā

Jau ziņots, ka pērn KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013. gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013. gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Pēc astoņu dienu apcietinājuma atbrīvots tika ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks.

Savukārt apcietināti joprojām ir “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozaks, “Rīgas satiksmes” infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Ziņots arī, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 4. februārī Māri Martinsonu lēma paturēt apcietinājumā un patlaban atkārtoti izvērtē drošības līdzekli arī aizturētajam “Rīgas satiksmes” infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam.