NEPLP: jautājumā par LTV valdes locekļu atlasi uz padomi tiek izdarīts liels spiediens
Jautājumā par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu atlases konkursa gaitu uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļi padomi (NEPLP) tiek izdarīts liels spiediens, uzskata NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Šodien pēc Saeimas uzaicinājuma NEPLP informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju un pēc tam arī pašu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par LTV valdes locekļu atlases konkursa gaitu.
NEPLP neatkāpsies no likuma un konkursa nolikumā ietvertajiem caurspīdīguma un atklātības pamatprincipiem. Padomē uzsvēra, ka LTV nav klasiska kapitālsabiedrība, bet gan sabiedriskais medijs, kura vadības atlasē caurspīdīgums un plašas sabiedrības vērtējums ir viens no būtiskākajiem stabilitātes stūrakmeņiem.
"Neskatoties uz to, ka uz NEPLP tiek izdarīts liels spiediens, mēs turpināsim ievērot likumu, skaidrosim savu nostāju, argumentēsim, bet no tās neatkāpsimies, jo kategoriski esam pret to, ka sabiedrisko mediju vadības atlases procesā iejaucas komercinterešu, izpildvaras vai politikas pārstāvji," norādīja Āboliņš.
NEPLP loceklis Patriks Grīva pauda, ka padome nodrošinās finālā iekļuvušo kandidātu vārdu atklāšanu sabiedrībai un LTV darbiniekiem. "Šis atklātības princips ir īpaši svarīgs izvēloties sabiedriskā medija vadību," teica Grīva.
Lai atlase būtu profesionāla un kvalitatīva, konkursa komisija ir paplašināta, jo agrāk tie bija trīs NEPLP locekļi, divi eksperti un viens izpildvaras pārstāvis. Tagad tie ir pieci NEPLP locekļi, kā arī trīs neatkarīgi eksperti ar padomdevēju tiesībām - Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja un LTV arodbiedrības vadītāja. Tāpat konkursa gaita nošķirta no iespējamas politiskas ietekmes, neiekļaujot konkursa komisijā Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi.
NEPLP apliecināja, ka vērsīsies pie EBU ar aicinājumu kā novērotājiem piedalīties pretendentu atlases procesa trešajā kārtā.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsvēra, ka NEPLP darīs visu iespējamo, lai nepieļautu konkursa gaitas slēpšanu, kā to pieprasa Latvijas Žurnālistu asociācija, un nepieļautu politiskās izpildvaras dalību sabiedriskā medija vadības atlases procesā, kas būtu pretrunā Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ietvertajiem principiem.
Kā ziņots, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pieprasa NEPLP pārtraukt LTV valdes locekļu atlases procedūru un izsludināt jaunu konkursu uz vakantajiem amatiem LTV valdē, ievērojot gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, gan labas korporatīvās pārvaldības prakses standartus.
LŽA arī aicina atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Mediju politikas apakškomisiju izvērtēt NEPLP līdzšinējo darbību, izvēloties LTV un Latvijas Radio valdes locekļus.
Pretēji Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām un labas korporatīvās pārvaldības praksei LTV valdes locekļu nomināciju plāno veikt paši NEPLP locekļi, nominācijas komisijā neiekļaujot nedz neatkarīgus personālsatlases speciālistus, nedz pārstāvjus no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), nedz nozares ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām, norāda LŽA, piebilstot, ka saskaņā ar 10.janvārī izsludinātā konkursa nolikumu NEPLP locekļi gan atlasīs, gan apstiprinās jaunos LTV valdes locekļus.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam.
NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
Pēc tam NEPLP izsludināja konkursu uz vakantajiem LTV valdes locekļu amatiem. Pretendenti uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus līdz 15.februārim.
Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un tiks izvērtēti vairākās kārtās. Konkursa nolikums nosaka, ka informācija par konkursa trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks publiskota.
