Lai kliedētu konfliktus starp partijām, turpmāk varētu tikt veidotas sadarbības padomes sanāksmes
Topošās Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības partijas savu rīcību varētu koordinēt sadarbības padomē, kas pēc būtības līdzinātos līdzšinējai koalīcijas padomei, liecina topošās valdības partiju sadarbības līguma melnraksta variants, kurā gan vēl paredzēts veikt izmaiņas.
Pašlaik notiek topošās valdības partiju sanāksme, kurā melnraksta teksts varētu tikt uzlabots un precizēts.
Sadarbības padomes sēdes jeb politisko partiju pārstāvju konsultatīvas sanāksmes tiktu rīkotas regulāri sadarbības un koordinētas rīcības nodrošināšanai. Paredzēts, ka sēdēs piedalītos katra sadarbības partnera pārstāvji, tajā skaitā tiktu diskutēti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta (MK) kompetencē, kā arī atsevišķi pieteiktas lietas.
Padomes sēdes notiktu ne retāk kā vienu reizi nedēļā un tajā ar padomdevēja tiesībām varētu piedalīties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta padomnieki, ministru padomnieki un sadarbības partneru aicinātās personas.
Koalīcijas padomes likvidēšana bija viens no partijas "KPV LV" saukļiem priekšvēlēšanu laikā, taču arī Alda Gobzema (KPV LV) valdības veidošanas mēģinājuma laikā bija paredzēts līdzīgs veidojums.
Tikai vienprātīgi partijas Sadarbības padomē varētu izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Pilsonības likumā, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī tādus grozījumus likumos, kas regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju vai ir pretrunā ar valsts eiroatlantiskā kursa nemainību.
Lai izskatītu jaunas politiskas iniciatīvas vai nozaru reformas, par kuru īstenošanas mehānismiem nebūtu vienprātības, Ministru prezidents varētu veidot Attīstības komitejas par katru no konkrētajiem jautājumiem.
Sadarbības līgumā plānots ierakstīt, ka atbildības jomas valdībā būs noteiktas pēc paritātes principa un darbs notiks solidāri. Ministru skaita un proporciju izmaiņas ierosināt varēs tikai Ministru prezidents.
Paredzēts noteikt, ka sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas - savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām būšot jāvalda ne tikai MK savstarpējā sadarbībā, bet arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. Tāpat iecerēts norādīt, ka valdība ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs - jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību.
Sadarbības partneriem būs jāuzņemas solidāra atbildība, Ministru kabineta lēmumus izsmeļoši, atklāti un argumentēti skaidrojot sabiedrībai un medijiem.
Sadarbības līguma melnrakstā norādīts, ka vienošanās par sadarbību ir paredzēta, lai iedibinātu koleģiālus, konstruktīvus un saliedējošus sadarbības un līdzsvara mehānismus valdību veidojošo frakciju sadarbībā un lai izvairītos no negatīvajām sekām, pie kurām varētu novest sadarbības partneru savstarpēji nesaskaņota rīcība vai centieni dominēt pār citiem partneriem.
Tāpēc puses šajā dokumentā plāno vienoties par ētiskajiem standartiem sadarbības partneru darbā, lēmumu saskaņošanas procedūrām, savstarpējo atbildību, pienākumiem un tiesībām.
