Latvijas Banka joprojām maina latus pret eiro un bojātus eiro pret jaunām banknotēm. Summas rēķināmas miljonos

Jauns.lv skaidroja, ko darīt ar savu laiku nokalpojušām, apdegušām, sagraizītām un veļasmašīnā izmazgātām naudaszīmēm?

Dzīvē gadās dažādas situācijas, kad tiek sabojātas naudaszīmes: aizmirsts „piecītis” veļas mašīnā ievietotu bikšu kabatā; mazs delveris ar šķērēm vienā rokā un banknotēm otrā; nauda cietusi ugunsnelaimē…

Pārsvarā bojāta nauda izmazgājas vaļas mašīnā vai apdeg ugunsnelaimē

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns par bojātām naudaszīmēm pastāstīja: „Gadījumi ir dažnedažādākie, sākot ar ugunsnelaimēm un beidzot ar sadzīviskiem kurioziem. Bojātus eiro Eirozonas valstīs maina valstu centrālajās bankās, Latvijā – Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1b, un Liepājā, Teātra ielā 3. Jāapzinās, ka naudaszīmes nemaina un atpakaļ neizsniedz, ja bojājumi ir tīši. Vidēji pie mums ekspertīzei nonāk pārdesmit bojātas banknotes nedēļā, bet gadās arī lielākas partijas.

Latvijas Bankā bez maksas var apmainīt bojātās eiro un lata (pēc oficiālā kursa uz eiro: 1 lats = 1,42 eiro) banknotes un monētas. Citu valstu naudas zīmes Latvijas Banka nemaina. Ar bojātām citu valūtu banknotēm un monētām jāvēršas attiecīgās valsts centrālajā bankā.

Ja klientu kases darbinieks nav pārliecināts, ka bojātā eiro vai lata banknote un monēta ir derīga apmaiņai, ja rodas aizdomas par apmaiņai iesniegtās banknotes vai monētas īstumu, apmaiņai tiek iesniegtas naudas zīmes lielā apmērā vai tās neatbilst citiem tūlītējas apmaiņas nosacījumiem, pamatojoties uz klienta iesniegumu, naudas zīme tiek pieņemta identifikācijai un par tās apmaiņu lemj Bankas naudas zīmju pārvaldības komisija. Atbilde tiek sniegta viena mēneša laikā. Apmainīto naudas zīmju nominālvērtību kompensē veicot bezskaidras naudas pārvedumu uz klienta norādīto norēķina kontu.
 
Saplēstas vai citādi cietušas banknotes maina, ja to atlikušais lielums ir lielāks par 50% no veselas banknotes lieluma. Var būt arī mazāk, taču tad ir jāpierāda, ka iztrūkstošās banknotes daļas ir iznīcinātas, piemēram, tās sadegušas. Tās var būt vienā gabalā vai salīmētas no atsevišķām banknotes daļām, ja to atsevišķās daļas pieder vienai un tai pašai banknotei. Iesniedzēja apzināti bojātas banknotes un monētas nemaina”.

Bojātas eiro naudaszīmes pret jaunām var apmainīt arī citu Eirozonas valstu centrālajās bankās.

Aizpērn Latvijā par bojātām vai nolietotām atzina 11,8 miljonus banknošu

„Latvijas Bankas naudas ekspertu darbs dažreiz atgādina juveliera vai pulksteņmeistara pienākumus. 2014. gada jūnija beigās Latvijas Bankas naudas laboratorijā atnestas smalkās strēmelēs sagrieztas dažādu nominālu latu banknotes. Kopumā cietušas banknotes nominālvērtība bija ap 1000 latiem. Latvijas Bankas naudas laboratorija vairākas dienas atgādināja pužļu kopā likšanas entuziastu pulciņu - eksperti no daudzajiem gabaliņiem lika kopā banknotes, un izdevies „glābt” aptuveni trešdaļu no cietušās naudas.
 
Tāpat naudaszīmes cietušas liesmās un no mitruma. Piemēram, pirms vairākiem gadiem kolēģi mēģināja saglābt trauslu ugunsgrēkā pabijušu pieclatnieku un desmitnieku kaudzīti, lai kaut cik mazinātu cietēja zaudējumus.

Naudas zīmju nolietotības un īstuma pārbaude Latvijas Bankā notiek arī ikdienas režīmā – tā ir viena no centrālās bankas funkcijām raitas un kvalitatīvas skaidras naudas aprites nodrošināšanā. Latvijas Banka naudas zīmes saņem no kredītiestādēm, un tās nokļūst automātiskās naudas apstrādes iekārtās. Ja banknote ir nolietojusies, tā automātiski tiek iznīcināta un aizstāta ar jaunu. Dažkārt citās valstīs makos nonāk ļoti nobružātas banknotes, gluži kā lupatiņas. Latvijā naudas apstrādes standarti ir tādi, ka šāda nepatīkama nauda ir retums – tā tas bija ar latiem, tā tas tagad ir ar eiro.

No kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi Latvijas Bankā nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2017. gadā
apstrādājot 139,1 miljonu banknošu. 8,5% (11,8 milj.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un iznīcinātas (2016. gadā – attiecīgi 20,5% un 28,5 milj.),” stāsta Silakalns.

Komercbankas par bojātas naudas maiņu prasa maksāt
Atšķirībā no Latvijas Bankas, kur bojātu naudu var apmainīt bez maksas, komercbankas par to pieprasa komisijas naudu. Būtu jārēķinās vismaz ar 5% no maināmās summas. SEB banka informē:

„Ja komercbankas filiāle piedāvā skaidras naudas darījumus un arī bojāto naudaszīmju maiņu, tad tās var arī mainīt bojātas banknotes pret jaunām, bet obligāti tas komercbankām nav jādara. Visbiežāk šādos gadījumos klienti izmanto iespēju bojāto skaidro naudu iemaksāt savā norēķinu kontā, turklāt tas var būt maksas pakalpojums. Bankas speciālists, visticamāk, ņems vērā tieši tos pašus naudas novērtēšanas kritērijus kā Latvijas Banka. Līdzīgus bojāto banknošu un monētu pieņemšanas kritērijus izmanto arī tirdzniecības darbinieki: bojātu naudu pārdevējs var atteikties pieņemt. Tā pircējam ir tiesības atteikties pieņemt no pārdevēja bojātu naudu”.

Kas ir tīši bojāta nauda?

Bankās pret derīgām nevar apmainīt tīši bojātas naudaszīmes. Ko tas nozīmē? Piemēram, par tīši bojātu uzskata monētu, no kuras izgatavota rotaslieta, skaidro Silakalns.

Papīra nauda uzskatāma par tīši bojātu, ja tai apzināti izgriezti atsevišķi elementi vai fragmenti, ir bojāti drošības elementi vai uz naudas ir uzkrītoši uzraksti, reklāmas un tamlīdzīgi. Banknotes, kas ir bojātas pavisam nedaudz (piemēram, uz tām ir piezīmes, skaitļi vai īsi teikumi), netiek uzskatītas par tīši bojātām, un to nominālvērtība tiek atlīdzināta.

Līdzīgi noteikumi ir arī par monētām. Par tīši bojātām monētām uzskatāmas, piemēram, monētas, kam ir atdalīts centrs un ārējā daļa, ja monētai izurbts caurums, tā ir krāsota vai pārklāta ar citu materiālu. Apmainīt pret derīgu monētu nevarēs arī tādu, kas apzināti pārveidota par suvenīra izstrādājumu vai rotaslietu, piemēram, laminēta, ar krāsu vai citu materiālu pārklāta monēta, par kulonu, krellēm, aproču pogu ar izurbtiem caurumiem pārveidota monēta).

Neapmainītas vēl  tonnām latu un santīmu monētu

Joprojām turpinās lata naudas zīmju izņemšana no apgrozības. Aizpērn Latvijas Banka apmainīja lata banknotes un monētas 2,1 miljona latu vērtībā (1,9 milj. banknotēs un 0,2 milj. monētās).
 
2017. gada beigās vēl nebija apmainītas lata banknotes 44,9 milj. latu vērtībā un lata monētas 44,4 milj. latu vērtībā. 2017. gada decembra beigās visvairāk neapmainītu bija 5 latu un 20 latu banknošu (attiecīgi 1,7 milj. un 0,9 milj.) un 1 santīma un 2 santīmu monētu (attiecīgi 150,2 milj. un 90,2 milj.).
 
Līdz pagājušā gada vidum no apgrozības izņemti 39% lata monētu 28,2 milj. vērtībā (146,7 milj. gab.) un 96% lata banknošu 937,8 milj. vērtībā (47,0 milj. gab.). 2018. gada jūnija beigās vēl neapmainīti bija 342,1 milj. gab. lata monētu (svara izteiksmē - 785 tonnas).

No monētām visvairāk neapmainīti bija mazo nominālu - 1 un 2 santīmi (240,2 milj. gab.); neapmainīto 1 lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,2 milj. gab.. No banknotēm neapmainītas visvairāk ir 5 (1.7 milj. gab.) un 20 (841 tūkst. gab.) latu naudaszīmes. Latvijas Banka lata naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi, bez ierobežojumiem laikā.