"Jaunā Vienotība" atklāj savu valdības redzējumu un ministra amata kandidātus

Iepriekš arī Ašeradens bija izskanējis kā iespējamais JV finanšu ministra amata kandidāts. Viņš gan apliecināja, ka šim amatam tiks virzīts Reirs. Tāda esot JV premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa izvēle.

Tāpat Ašeradens apstiprināja, ka ārlietu ministra postenim JV virzīs līdzšinējo ministru Edgaru Rinkēviču.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galējais scenārijs būs redzams valdības apstiprināšanas laikā, bet līdz tam vēl iespējamas izmaiņas. Viņš gan cerot, ka nekas nemainīsies.

Politiķis uzskata, ka jaunajai valdībai sākumā varētu būt grūtāk strādāt, jo tajā būs daudz cilvēku, kuriem nav pieredze valdības un politiskajā darbā. Tomēr tas ir pārejoši, viņš norādīja.

Tāpat viņš atzina, ka situācija, ka valdību veido parlamenta mazākā frakcija, ir neierasta un jauna Latvijas vēsturē. Līdz ar to, JV ministriem un pārstāvjiem būs arī lielāka atbildība gādāt par atbalstu partiju apvienībai.

Ašeradens arī uzsvēra, ka būs maksimāli īsā laikā jāvienojas par potenciālās jaunās valdības deklarāciju, jo ir daudz neatliekamu darbu. Viņš patlaban neredz konceptuālas pretrunas.

Politiķis skaidroja, ka virkne diskutablo jautājumu tiks pārrunāti citos formātos, nevis "izcīnīti", gatavojot deklarāciju.

Piemēram, starp partiju "KPV LV" un pārējām valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām ir diskusija, vai veidot divlīmeņu pašvaldību pārvaldi. Ir vienošanās, ka šis jautājums tiks pārrunātas Attīstības komitejā, teica Ašeradens. "Tātad tas tiks risināts darba gaitā, nevis par to cīnīsies, gatavojot deklarāciju," viņš uzsvēra.

"Valdības darbā ir ļoti svarīga partnerība. Ja nepanākam maksimāli kopēju viedokli par darāmajām lietām, būs grūti virzīties uz priekšu," norādīja politiķis.

Viņaprāt, šajā valdībā "spēku spēle" nebūs iespējama. "Vai nu vienojas un iet uz priekšu, vai strādā tiktāl, kamēr vienojas," izteicās Ašeradens.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien Rīgas pilī tiksies ar JV premjera amata kandidātu Kariņu.

Prezidents sagaida, ka Kariņš informēs viņu par topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī plānoto atbildību sadalījumu valdībā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.