Divi puiši trolejbusā ietūcī nosalušu gulbi un... aizbrauc pie veterinārārsta. Ornitologs par šādu soli nav sajūsmā

Automašīnas bremzēja, lai neuzbrauktu gulbim, un studenti Mihails un Artjoms, ļoti iespējams, izglāba to no nelaimes. Sazinājušies ar glābšanas dienestu, viņi gulbi nogādāja "Dr. Beinerta" veterinārajā klīnikā. Tur secināts, ka pacients ir vesels, un neliela palīdzība sniegta Mihailam, kuram gulbis apskrāpējis roku. Gulbis nogādāts patversmē, kur uzņems spēkus, pirms doties brīvībā.

Laba griba, bet...

Tiesa gan, labu gribot, situāciju varēja vērst arī uz slikto pusi. Gulbju pētnieks, Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko "Kas Jauns Avīzei" saka: “Pozitīvi, ka puiši nepagāja garām, bet dienestiem vajadzētu kaut kā citādi reaģēt. Beinerta klīnikai uz šādiem izsaukumiem būtu jāatbrauc, jo viņiem ir noslēgts līgums ar Rīgas domi par savainoto un beigto dzīvnieku savākšanu. Ja klīnika nevar, tad pašvaldības policija, jo sabiedriskajā transportā – tas ir galīgi garām.”
Ornitologs brīdina, ka putns var būt saslimis ar kādu cilvēkam bīstamu slimību, līdz ar to vest to sabiedriskajā transportā nav laba ideja. Šāds brauciens rada stresu arī gulbim: “Pēkšņi tāda telpa, kas rūc, un putns nevar nekur izrauties.”

Dabas likumi

Jaunajiem putniem pirmie dzīves gadi vienmēr ir bīstamākie – tādi ir dabas likumi. Boiko atzīst, ka savu ornitologa darba gaitu sākumā arī rāvies, lai katru lidoni glābtu: “Pēc tam redzējām, ka puse no izglābtajiem atrodas beigti, un izdzīvo tikai puse.”
Gulbēns vēl bijis jauns, un Boiko spriež, ja jau Juglā atrasts, tad gan jau Juglas ezerā arī izšķīlies un uzaudzis. Fakts, ka putns bijis novārdzis, liecina, ka tas varētu nebūt sugas spēcīgākais pārstāvis, kuram paveicies, ka atradies pilsētā. “Šā gada putns, kurš vēl nezināja, kas ir ziema. Tur, kur nav cilvēku, viņa liktenis būtu skaidrs. Barības ķēde turpinātos kā ierasts, pagadītos kāda lapsa vai jūras ērglis,” atklāts ir dabas pētnieks.

Biļete gulbim

Boiko uzskata, ka putnu varētu atlaist brīvība Ķengaragā: “Kamēr Daugava neaizsalst, iedzīvotāji tur putnus baro. Mums ir neliela ziemojoša populācija pie Rīgas, kas nakšņo pie HES. Jālaiž ir tur, un tad gulbis atradīs sev draugus. Vai varbūt draudzeni.”
Boiko atzīst, ka arī viņa praksē tolaik bijis brauciens ar gulbjiem sabiedriskajā transportā, turklāt tad vēl bija jāskaidrojas ar konduktoriem: “Mums vēl vajadzēja strīdēties, vai par gulbi ir jāmaksā kā par mājdzīvnieku vai nav. Katru dienu jau tā nebraucām, bet bija reizes, kad vajadzēja maksāt, un bija, kad ne.”

Bīstamās makšķerauklas

Novembra beigās Neretas novadā pie Ērberģes izglābts vēl viens gulbis, kas bija nokļuvis nelaimē. Putnu pamanīja Gita Liepa, kura "Facebook" stāsta, ka ieslēgusi auto avārijas gaismas un centusies apturēt garāmbraucējus. Apstājās auto ar diviem vīriešiem, kuri konstatēja, ka gulbis sapinies plastmasas makšķerauklās, tās bija pat knābī un barības vadā. Viņi novārgušo putnu atbrīvoja no auklām un savā auto aizveda pie netālu dzīvojoša zemnieka. Jāpiebilst, ka pēc likuma par savvaļas dzīvniekiem savā teritorijā atbildīga ir pašvaldība, kam jāspēj organizēt palīdzību šādos gadījumos.