Būvuzņēmēju partnerība: lēmums neizsludināt grozījumus Darba likumā devis uzvaru aplokšņu algu maksātājiem

Viņa norāda, ka lēmums nodot grozījumus otrreizējai caurlūkošanai raisa neizpratni un nožēlu, jo vairāk nekā 30 000 būvniecībā nodarbināto, kuri patlaban saņem minimālo algu, ar ģenerālvienošanās noslēgšanu paredzētajā termiņā 2019.gada jūlijā neiegūs plānoto algas pieaugumu un sociālās garantijas.

"Gan darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas, gan Ministru kabinets ir sniedzis pārliecinošus argumentus par likumprojekta atbilstību Satversmei. Tā ir moderna un Eiropas valstīs izplatīta prakse normatīvisma mazināšanai un nozaru pašregulācijas veicināšanai. Diemžēl jāsaka, ka ar šādu Valsts prezidenta lēmumu aplokšņu algu maksātāji būvniecības nozarē ir guvuši uzvaru," uzsvēra Fromane.

Viņa norādīja, ka Būvuzņēmēju partnerība turpinās darbu pie tā, lai būvniecības ģenerālvienošanās tiktu noslēgta, skaidrojot tās nozīmi jaunievēlētās Saeimas deputātiem. "Nav šaubu, ka, otrreizēji caurlūkojot likumprojektu "Darba likuma grozījums", deputāti to atbalstīs," pārliecināta Formane.

Kā ziņots, Valsts prezidents Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, aģentūru LEAT informēja Valsts prezidenta kancelejā.

"Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus," uzsver prezidents, nododot Saeimā 1.novembrī pieņemto likumu "Grozījums Darba likumā" otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc Vējoņa domām, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs, uzskata Vējonis.

"Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā," paziņojumā norāda prezidents.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.