Latgales pašvaldības iebilst pret filmas par Krievijas iebrukumu Latvijā demonstrēšanu

Atklātā vēstulē ārlietu ministram, LTV valdes priekšsēdētājam, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, iekšlietu ministram, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram pašvaldību vadītāji norāda, ka filma "World War Three: Inside War Room" attiecībā uz hipotētiskiem notikumiem Latgales reģionā ir absolūta dokumentāli mākslinieciska provokācija pret Latgales reģiona iedzīvotājiem, visasākajā veidā aizskarot reģionā dzīvojošo latviešu, krievu, poļu, baltkrievu, lietuviešu un citu tautību patriotiskās jūtas un viszemiskākajā formā nepelnīti pretnostatot mūs pārējai Latvijai, Eiropai un pasaulei.

Šī filma neesot uzņemta Latgalē, tās radošajā komandā nav atpazīstami Latgales reģiona iedzīvotāji. Nopietnas bažas radot šīs provokācijas varbūtējais neseno dramatisko Ukrainas dokumentālo notikumu jauniestudējums Daugavpilī un visā Latgalē, teikts vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka vairāki provokācijas aspekti esot saistīti ar Latvijas valsts simbolikas zaimošanu, kā arī savstarpējā naida kurināšanu Daugavpilī, Latgalē un Latvijā, virzot to atklātas agresijas aktīvākajās formās un veidos.

Pašvaldību vadītāji uzsver, ka Latgalē nešķiro cilvēkus pēc nacionālās vai reliģiskās piederības, šeit gadsimtiem ilgi kopā draudzīgi sadzīvo dažādu tautību un konfesiju cilvēki. Latgales cilvēku sirsnība un atvērtums ir par pamatu savstarpējai cieņai un uzticībai, un neviens šeit necenšas uzspiest kādas vienas izvēles pārākumu. Ar Latgales reģiona pašvaldību aktīvu iniciatīvu un atbalstu tiek sekmēts gan starpnacionālais un starpkultūru dialogs, gan vispārējais sabiedrības savstarpējās cieņas un integrācijas process daudzu gadu garumā.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka aģentūrai LETA atzina, ka sarunās iedzīvotājiem, bez šaubām, patīk kritizēt valdību, šo procesu sekmē arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija. No otras puses, cilvēki šeit ir dzimuši, auguši, šeit paaudžu paaudzēs ir veidojusies viņu kultūra, un viņi vairs neiederas Krievijas vidē. "Reālā situācija Krievijā ne vienmēr atbilst tai, kāda tā varbūt tiek pasniegta šīs valsts plašsaziņas līdzekļos, un Kārsavas novada iedzīvotājiem pēc kaimiņvalsts apmeklējuma pamatā rodas vēlme atgriezties nevis savu senču dzimtenē, bet gan mājās Latvijā, Latgalē," norādīja Silicka.

Negatīvākais šīs filmas nopelns pēc Kārsavas mēra domām ir tas, ka tā var atbaidīt potenciālos tālāk dzīvojošos ārvalstu investorus, tādējādi atmetot reģiona ekonomikas attīstību par vairākiem gadiem atpakaļ. "Viena pati Latgale kā tāda Krievijai, domāju, nav pārāk interesanta. Arī iznīcināt vidi, kurā ceturtdaļa līdz trešdaļa iedzīvotāju ir krievi, varētu nebūt kaimiņvalsts interesēs," pauda Silicka.

Zilupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens aģentūrai LETA atzina, ka filmā parādītā un reālā situācija Latgalē ir atšķirīgas. "Cilvēki, kas dzīvo valsts pierobežā, bieži vien ir lielāki tās patrioti nekā tie, kas dzīvo nosacīti centrā, jo viņiem bieži vien ir jāpieliek daudz vairāk pūļu, lai viņu ģimenēs un valstī viss būtu labi. Īsti nezinu, kam šāda filma bijusi vajadzīga, bet Latgales iedzīvotāji no tās jau nu tiešām nav ieguvēji," uzsvēra Vaļdens.

Pēc Zilupes vicemēra teiktā, šobrīd Latvijas pierobežas iedzīvotājiem primārais ir nopelnīt līdzekļus iztikai un bērnu izskološanai, un politiskie jautājumi atvirzās otrajā plānā. "Par BBC filmā redzēto vietējie iedzīvotāji vienkārši smejas, jo kritiskajā situācijā, nedod Dievs, visi domās, kā aizstāvēt savu māju, sev tuvus un mīļus cilvēkus," norādīja Vaļdens.

Pašvaldību vadītāji uzskata, ka, neobjektīvi atspoguļojot esošo situāciju reģionā, ar augstākminētās filmas starptautisku izrādīšanu vienā no pasaules vadošajiem televīzijas kanāliem ir nodarīts ievērojams neatgriezenisks kaitējums gan reģiona, gan valsts kopdarbam.

"Vēl jo vairāk esam neizpratnē par Latvijas Televīzijas rīcību, iegādājoties šīs filmas pārraides tiesības par Latvijas, tai skaitā Latgales, nodokļu maksātāju naudu un gatavojot to translācijai LTV1 kanālā, īpaši laikā, kad Latvijas televīzija ir spiesta samazināt savu budžetu, darbinieku algas, slēgt raidījumus. Vai tādā veidā visas sabiedrības finansēts valstisks medijs uzskata par savu misiju veicināt sabiedrības savstarpējo cieņu, toleranci un saliedētību Latvijā?" jautā vēstules autori.

Pašvaldību vadītāji aicina Latvijas Ārlietu ministru un atbildīgās amatpersonas izvērtēt filmas demonstrēšanas sekas un tās ietekmi uz Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona kopējo tēlu un sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvu, kā arī nodrošināt visus iespējamos pasākumus Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona reputācijas atjaunošanai starptautiskajā līmenī, tostarp pieprasot BBC objektīva materiāla sagatavošanu un demonstrēšanu šajā TV kanālā.

Vēstuli parakstījuši Ludzas, Daugavpils, Viļānu, Rēzeknes, Ciblas, Zilupes, Kārsavas, Baltinavas, Viļakas, Balvu, Rugāju, Ilūkstes, Līvānu, Preiļu, Vārkavas, Riebiņu, Aglonas, Dagdas un Krāslavas pašvaldību vadītāji.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veidotajā filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā. Filmā ar nosaukumu "World War Three: Inside The War Room" modelēta situācija, kurā Krievija ieņēmusi vairākas netālu no robežas esošas pilsētas, lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus.

Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu. BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās augstākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem.

Šī filma tiks demonstrēta šodien plkst.21.15 kanālā LTV1.