Trešajā lasījumā virza likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Deputāti nepiekrita Tiesībsarga biroja paustajam, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, nav pietiekami pamatota, turklāt ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) otrdienas Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka viņš neredz tiesībsarga pozīcijas pamatojumu, tāpēc ministrs aicināja virzīties uz demokrātisku valsts iekārtu, kurā valsts nosaka ģenerālvienošanās robežas, bet uzņēmēji paši lemj, vai parakstīt šādas vienošanās. Ašeradens atzina, ka patlaban ģenerālvienošanās tiek ieviesta būvniecības nozarē, to apspriež viesmīlības nozare, bet interesi izrādījusi arī tirdzniecības nozare.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka ģenerālvienošanās rada ekonomisku ieguvumu. Kā piemēru LBAS vadītājs minēja būvniecības nozari, kur, pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas, mazāk kvalificētā darbaspēka minimālā alga sasniegs 780 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā. Baldzēns piebilda, ka šogad būvniecībā par 50% jeb 60 miljoniem eiro audzis darbaspēka nodokļos samaksātais apmērs.

Saeimas komisijas deputāti arī neatbalstīja priekšlikumu aizliegt darba devējam nepamatoti pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi.

Tāpat deputāti lēma par citiem grozījumiem Darba likumā uz trešo lasījumu - grozījumiem, kas paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu uzteikuma gadījumā, ja ir svarīgi iemesli, kuriem piekrīt pats darba devējs. Savukārt, saskaņā ar izmaiņām, ja darba devējs apstrīd darbinieka norādīto svarīgo iemeslu, darbinieks var celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu mēneša laikā no atlaišanas dienas.