Kučinskis: "Jānotiek brīnumam, lai jaunā valdība būtu gatava līdz 13. Saeimas pirmajai sēdei"
Ir jānotiek brīnumam, lai jaunā valdība būtu gatava sākt darbu līdz ar 13. Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi, kas paredzēta 6. novembrī, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja pašreizējā Ministru kabineta vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš skaidroja, ka pat tad, ja jaunās koalīcijas aprises jau būtu zināmas, vajadzētu vēl vairākas nedēļas laika, līdz jaunā valdība ir gatava darbam. "Man vismaz trīs nedēļas aizņēma valdības deklarācijas un rīcības plāna izstrāde, lai uz visiem jautājumiem atbildētu. Tas arī ir tomēr gana svarīgs process," norādīja premjers.
Vaicāts, kādas sekas var izrietēt no tā, ka ilgstoši neizdodas izveidot jauno valdību, Kučinskis norādīja, ka nekas traks tas nav, jo likumdošanā šādi gadījumi ir paredzēti. Viņš gan atzina, ka 2019. gada valsts budžetu šogad noteikti neizdosies pieņemt, jo, pat ja pie tā tiktu sākts darbs jau šodien, ātrākais iespējamais budžeta pieņemšanas laiks varētu būt nākamā gada janvāris.
Sarežģītā valdības veidošanas procesa dēļ varētu būt apgrūtinoši līdz decembra beigām pieņemt nākamā gada valsts budžetu, intervijā @RitaPanorama sacīja Ministru prezidents @MarisKucinskis. https://t.co/nTiEQCjBGU pic.twitter.com/m90TMaoYbp
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 23, 2018
Tomēr, komentējot nākamā gada budžeta savlaicīgas nepieņemšanas sekas, premjers norādīja, ka "tas nav ne kaut kas unikāls, ne slikts, jo [janvārī] valsts strādās ar vienu divpadsmito daļu" no iepriekšējā gada budžeta, un par šādu plānu būs jāvienojas 2018. gada beigās.
Kučinskis uzsvēra, ka iepriekš noteiktais atalgojuma pieaugums mediķiem un pedagogiem nākamgad netiks atņemts pat tad, ja nākamā gada budžets netiks pieņemts laikus. "Tas, kas bija paredzēts, tas viss iet uz priekšu, un nevienam nedraud nekādi samazinājumi," solīja premjers, norādot, ka šim nolūkam tiks pieņemts "neliels papildu likums, kurā norādītas pozīcijas, kurām jāatvēlē vairāk nekā viena divpadsmitā daļa" no 2018. gada budžeta.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām ieilgstot jaunās valdības izveidei, varētu aizkavēties arī 2019. gada valsts budžeta pieņemšana, tomēr tādā gadījumā valsts nepaliks bez līdzekļiem funkciju nodrošināšanai. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš informēja, ka gadījumā, ja, sākoties 2019. gadam, vēl nebūs stājies spēkā valsts budžeta likums, izdevumi mēnesī nedrīkstēs pārsniegt divpadsmito daļu no 2018. gada budžetā plānotajiem izdevumiem.
"Nosakot valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, kamēr nebūs stājies spēkā valsts budžeta likums 2019. gadam, būs rūpīgi jāizvērtē, kādi izdevumi obligāti jāveic. Vienlaikus netiks apmaksāti izdevumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā," atzina FM, piebilstot, ka sagatavotajā 2019. gada budžeta projektā jaunā valdība varēs ieviest korekcijas.
