Kučinskis: "Nedomāju, ka ZZS vēlas palikt opozīcijā"

Viņaprāt par to liecina fakts, ka 13.Saeimā ir ievēlēti visi ZZS ministri, kas ir labs novērtējums un attiecīgās personas ar savu pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu jaunajai valdībai. "Domāju, ka tā pieredze ļaus palīdzēt stiprināt valdību, jo valsts ir viena un ZZS ir gatava pielikt plecu tās tālākai attīstībai," sacīja Kučinskis.

Savukārt uz jautājumu, kādus ministra amatus ZZS varētu vēlēties, ja tiktu aicināta piedalīties jaunās valdības darbā, Kučinskis atbildēja, ka labprāt turpinātu uzņemties atbildību par kādu no tām jomām, par kurām bija atbildīgs kāds no pašreizējās valdības ministriem, lai gan neizslēdza iespēju, ka tā varētu būt arī cita atbildības joma.

Jau ziņots, ka politiskās partijas, kas varētu piedalīties valdības veidošanā, šodien oficiāli sāks divpusējās sarunas.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) informējusi, ka plkst.11.30 savā birojā tiksies ar "KPV LV", bet plkst.14 ar partiju "Attīstībai/Par!".

Savukārt trešdien, 10.oktobrī, JKP iecerētas sarunas ar "Jauno Vienotību", nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

JKP ir gatava būt stūrakmens valdības veidošanā un pastāvēšanā, pirmdien žurnālistiem paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Bordāns. Politiķis vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik jārunā par darbiem un iespējamiem koalīcijas modeļiem, nevis amatiem. Viņš gan tieši neatbildēja, vai JKP būtu gatava strādāt valdībā, kur premjera amatu ieņemtu citas partijas pārstāvis, piemēram, no "KPV LV".

Taujāts, vai būšana par stūrakmeni valdībā nozīmē arī premjera pozīciju, Bordāns atbildēja, ka tas to var gan iekļaut, gan neiekļaut, jo svarīga ir arī potenciālo partneru nostāja. Bordāns akcentēja, ka ļoti būtiska ir valdības stabilitāte un ilgtspējība. Starp JKP prioritātēm esot pašreizējā ārlietu kursa saglabāšana un drošība, kā arī tiesiskuma jautājumi.

Bordāns arī norādīja, ka pašlaik matemātiski ir iespējami vairāki koalīcijas modeļi. Līdzīgu viedokli pauduši arī citi politiķi.

Arī "KPV LV" esot "diezgan raits" plāns, kurās dienās un ar kurām partijām tikties, pastāstīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Viņa gan šo plānu neatklāja, norādot, ka partija nevēlas, lai valdība tiktu veidota medijos un ar mediju starpniecību. Ja būs nepieciešams, pēc tikšanām tiks sniegta attiecīgā informācija, viņa sacīja.

Prioritāti jāvienojas nevis par amatiem, bet darāmajiem darbiem, uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētāja, norādot, ka politiskais spēks savas prioritātes ir nosaucis priekšvēlēšanu programmās.

Pirmdien notika arī politiskā spēka valdes tikšanās ar 13.Saeimā no "KPV LV" saraksta ievēlētājiem deputātiem.

"KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems pauda, ka tautas vēlme ir skaidra - dot mandātu valdību veidot tām divām vispopulārākajām partijām, kurām to ir iespēja praktiski izdarīt. No Gobzema teiktā izrietēja, ka runa ir par "KPV LV" un Jauno konservatīvo partiju. Bordāns no savas puses norādīja, ka pagaidām nepaudīs "jā" vai "nē" šādai iespējai. Pārējie politiskie spēki pagaidām norāda, ka veidot blokus pašlaik nevajadzētu.

Pārējie potenciālie koalīcijas partneri arī formulējuši prioritārus darbus jaunajai valdībai. Šo politisko spēku pārstāvji valdības veidošanas iniciatīvu sagaida no JKP un "KPV LV", jo viņi saņēmuši visvairāk mandātu pēc "Saskaņas".

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna "visiem jārunā ar visiem", akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko "Attīstībai/Par!" ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Tāpat izglītības jomā politiskais spēks iestāšoties par kompetenču pieejā balstītu izglītības modeļu straujāku ieviešanu un konkurētspējīgāku augstāko izglītību. Nepieciešams veikt novadu reformu, kā arī strādāt pie sociālliberāļiem kritiski svarīga jautājuma par iekļaujošu sabiedrību, tajā skaitā attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un kopdzīves likuma pieņemšanu, klāstīja Pavļuts.

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka iniciatīvai valdības veidošanas sarunās jānāk no JKP vai "KPV LV".

VL-TB/LNNK ir gatava runāt par darāmajiem darbiem un programmas uzstādījumiem ar visām ievēlētajām partijām, izņemot "Saskaņu", sacīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība formulējusi pirmos trīs jautājumus, par ko gribēs dzirdēt potenciālo partneru viedokli, neizslēdzot, ka kopumā to būs ļoti daudz, pastāstīja Dzintars. VL-TB/LNNK vēlas noskaidrot potenciālu partneru viedokli par to, kā turpināt un paplašināt atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kā arī citiem demogrāfijas pasākumiem. Tāpat arī, kā turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā izglītības iestādēs - gan bērnudārzos, gan skolās.

Vienlaikus VL-TB/LNNK gribēs noskaidrot citu partiju attieksmi pret lēta darbaspēka ieviešanu, kas, pēc nacionālās apvienības politiķu domām, ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu interesēm un iespējām saņemt augstāku darba samaksu.

Zaļo un zemnieku savienības valde pirmdien nemainīja politiskā spēka pozīciju, ka iniciatīva valdības veidošanā jāuzņemas kādai no tā dēvētajām centriskajām jeb latviskā spārna partijām, kurām ir vislielākais mandātu skaits - "KPV LV" vai JKP, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Viņš norādīja, ka "KPV LV" un JKP pašām jāizrunā jautājums, kura no tām uzņemsies iniciatīvu. Šajās vēlēšanās uzvarētāja nav, jo tādai partijai būtu jābūt vismaz 30 mandātiem, pauda politiķis. Viņš norādīja, ka politiskais spēks ir atvērts sarunām ar visām centriskām vai centriski labējām latviskā spārna partijām.

Krauze pauda, ka jaunajai valdībai jāstrādā pie darbiem, uz ko ir norādījusi sabiedrība - izglītības, veselības, korupcijas apkarošanas un nodokļu jomās. Tāpat svarīgs jautājums būs cīņa par Eiropas Savienības budžetu, pauda politiķis.

Starp jaunās valdības prioritātēm jābūt eiroatlantiskā kursa saglabāšanai, atbildīgai sociālai politikai, nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā arī reģionālās reformas īstenošanai un ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai, uzskata "Jaunā Vienotība".

Politiskā spēka pārstāvji pirmdien izrunāja vēlēšanu rezultātus, kā arī diskutēja par turpmākām valdības izveides sarunām. "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš žurnālistiem pēc sanāksmes teica, ka politiskais spēks gatavs runāt par darāmajiem darbiem ar visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu".

Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, politiskajai partijai "KPV LV" un JKP - katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK - katrai 13 vietas, ZZS - 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" - astoņas vietas.