ASV atzinīgi vērtē piecu īpašumu nodošanu ebreju kopienai
ASV atzinīgi vērtē Saeimas vakar trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemtos likumus, kas nosaka piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, norādīja ASV vēstniecībā Rīgā.
Vēstniecība arī pauda cerību, ka Saeimas pieņemtajam lēmumam un progresam šajā jautājumā būs arī turpinājums ar dažādu valdības iniciatīvu palīdzību, kuras tiks veiktas sadarbībā ar Latvijas ebreju kopienu.
Jau ziņots, ka Saeima 25.februārī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumus, kas nosaka piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ebreju kopienai nodos ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Likumos, kuros minēti pašvaldībām piederoši īpašumi, noteiktas šo pašvaldību tiesības nodot īpašumus Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Noteikts, ka īpašumi tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Normatīvajos aktos ierakstīts, ka īpašumi tiek nodoti izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs.
Saeima tāpat šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus likumā, ar kuriem tiek atcelti Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktie apgrūtinājumi - aizliegums atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. No likuma izslēgts nosacījums, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Ebreju kopienai nododamo īpašumu apsaimniekošanu varētu veikt īpaši izveidots fonds. Minētais fonds darbību varētu sākt tuvāko nedēļu laikā, iepriekš pastāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs.
"Fonds apsaimniekos, mēģinās kaut ko darīt ar šiem īpašumiem, kuri lielākoties ir grausti. Nezinu, ko tieši darīsim, bet par to visu mēs vēl domāsim. Esam jau pietiekami ilgi gaidījuši," sacīja Krupņikovs.
