Pēc dažām karstām dienām drēgnais rudens būs klāt uz palikšanu
Ļoti siltais gaiss, kas Latvijā ieplūdīs tuvākajās dienās, atkāpsies sestdien, savukārt svētdien sāksies astronomiskais rudens, liecina meteoroloģiskā informācija.
Skaistā Latvija: fantastiski kadri, kā piezogas rudens
Kaspars Daļeckis ir fotogrāfs no Rīgas. Viņa hobijs - iemūžināt ainavas.
Prognozes par šonedēļ gaidāmo karstumu Eiropā nav būtiski mainījušās, Latviju tas skars no trešdienas līdz piektdienai, kad gaisa temperatūra pakāpsies līdz +23..+28 grādiem. Dienvidrietumu vēja ietekmē vēsāks laiks trešdien un ceturtdien saglabāsies Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē - šeit gaiss iesils līdz +18..+22 grādiem.
Otrdien vēl būs daudz mākoņu, nākamās divas dienas gaidāmas pārsvarā sausas un saulainas. Paredzams, ka aukstā atmosfēras fronte Latviju no rietumiem šķērsos sestdien, bet tā var ierasties arī agrāk - piektdien. Fronte nesīs lietu, iespējams pērkona negaiss, un aiz tās ieplūdīs krietni vēsāks gaiss.
Svētdien plkst.4.54 būs ekvinokcija un sāksies astronomiskais rudens. Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par desmit minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim, naktī uz 22.decembri būs ziemas saulgrieži.
Gadalaikus iedala dažādi. Meteoroloģiskais rudens iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par +15 grādiem. Savukārt klimatiskā rudens robežas ir pēdējo 30 gadu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.
Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.
Turpretī solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.
