Gaujas Nacionālajam parkam un Lubānas mitrājam izstrādās jaunus aizsardzības plānus
foto: Evija Trifanova/LETA
Konkursa uzvarētājiem Gaujas Nacionālā parka aizsardzības plānu būs jāizstrādā 40 mēnešu laikā.
Sabiedrība

Gaujas Nacionālajam parkam un Lubānas mitrājam izstrādās jaunus aizsardzības plānus

LETA

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsludinājusi konkursu, lai izvēlētos jaunu aizsardzības plānu veidotājus Gaujas nacionālā parka un dabas lieguma "Lubānas mitrājs" teritorijām, liecina DAP mājaslapā publiskotais iepirkuma konkursa nolikums.

Gaujas Nacionālajam parkam un Lubānas mitrājam izs...

Iepirkums ir sadalīts divās daļās, un pretendents var iesniegt piedāvājumu gan par vienu, gan abām daļām. Konkursa uzvarētājiem Gaujas Nacionālā parka aizsardzības plānu būs jāizstrādā 40 mēnešu laikā, savukārt Lubānas mitrāja aizsardzības plānu - 36 mēnešu laikā.

Piedāvājumus līdz 28.septembra plkst.10 jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā. Pieteikumi, kas tiks saņemti jebkādā citā veidā, tiks atzīti par konkursa nolikumam neatbilstošiem. Pilns konkursa nolikums pieejams interneta vietnē "www.daba.gov.lv".

Pretendentiem pēdējo trīs gadu laikā jābūt pieredzei vismaz viena dabas aizsardzības plāna vai līdzvērtīga plāna izstrādē. Plāna izstrādes laikā konkursa uzvarētājam būs jānodrošina plāna vadītājs ar pieredzi aizsardzības plānu izstrādē, ģeogrāfijas informācijas sistēmu speciālists, sabiedrisko attiecību speciālists, tūrisma vadības speciālists, kā arī hidroģeoloģijas vai hidroloģijas eksperts.

Gaujas Nacionālā parka platība ir 91 790 hektāri, un tā teritorija ietilpst Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados.

Aizsargājamā teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas - Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkratu un Sudas purva rezervāta zonas. Gaujas un tās pieteku krastos īpaši reprezentatīvi ir devona smilšakmens atsegumi, kas lielākoties ir arī ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Izcili bagāta flora un fauna: konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, 170 putnu sugas u.c. vērtības. Vairākos ezeros atrodamas retas oligotrofu ezeru augas ar dortmaņa lobēliju, ezerenēm un ežgalvītēm.

Savukārt Lubāna mitrājs 51 351 hektāra platībā ietilpst Rēzeknes, Balvu, Madonas, Rugāju, Viļānu, Varakļānu, Lubānas un Gulbenes novadu teritorijās. Dabas liegumā tiek apvienoti 12 dabas liegumi, kas līdz 2011.gada 1.februārim tika iedalīti atsevišķi, papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezeram pieguļošas teritorijas.

Lubānas mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss, kas īpaši nozīmīgs daudzu aizsargājamo sugu populācijas un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām Latvijā, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām - mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c. Dabas liegumā sastopamas arī vairākas pasaules mērogā apdraudētas putnu sugas - ķikuts, grieze, jūras ērglis un zivju ērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no kurām 185 tur arī ligzdo.