Premjeram ir ideja, kā optimizēt darbu valsts pārvaldē
Svarīgāk par jautājumu, vai valsts pārvaldē nepieciešams pārskatīt nodarbināto skaitu, ir pārskatīt iestāžu funkcijas, noskaidrojot, kuras no tām varētu būt liekas, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Patlaban ministrijās ir noteikts cilvēku kopums, kuri ir kompetenti un ar kuriem ir iespējams runāt, kā arī ir liela darbinieku mainība, pauda valdības vadītājs. Vienlaikus ir jāsaprot arī, ka konkurence starp privāto biznesu un valsts pārvaldi ir saasinājusies, tāpēc valsts pārvaldi nevar "palikt zem vēl viena sitiena un atturēt cilvēkus no vēlmes strādāt tajā".
"Definīcija visiem ir skaidra - par mazu un elastīgu valsts pārvaldi, bet baidīt ar samazināšanu - tā diezin vai ir labākā motivācija," uzskata valdības vadītājs.
Viens no risinājumiem, kā motivēt cilvēkus palikt valsts pārvaldē, ir atalgojuma jautājums, un šajā ziņā rezerves ir meklējamas nevis pašās ministrijās, bet gan to padotības iestādēs. Šādu priekšlikumu Kučinskis arī plāno izteikt ministriem, lai šis jautājums tiktu analizēts.
Komentējot Valsts kancelejas rosinātās izmaiņas interešu konflikta likumā, kas paredz lieguma periodu bijušajai amatpersonai strādāt "pretējā pusē", Kučinskis atzina, ka nepiekrīt šādai pieejai, jo tā robežojas ar cilvēktiesību pārkāpumu. "Mēs gribam dabūt augsti kompetentus cilvēkus, bet vienlaikus pasakām, ka viņiem ir noteikts ierobežojuma periods. Eiropas Savienībā jau sen ir pierasts, ka ir ierobežojumi, bet tas tiek darīts, nosakot, ka ir jākompensē šis periods," teica Kučinskis. Viņaprāt, patlaban šis likums ir ļoti samudžināts un situācija radusies no vēlmes uz katru gadījumu reaģēt ar jaunu ielāpu.
Pēc audita veikšanas Valsts kancelejā tās direktors Mārtiņš Krieviņš paziņoja, ka Valsts kanceleju tuvākajā laikā gaida štatu samazināšana 7% apmērā, vissmagāk skarot Komunikācijas departamentu.
