Velgas Vītolas gādīgajās rokās nonāk trīs āpsēni, kurus pameta māte

Trīs āpšu mazuļi zvērkopes Velgas Vītolas aprūpē nokļuva maija sākumā, kad tie vēl bija tikai dažas nedēļas veci. Mazuļus cilvēku radīta traucējuma dēļ bija pametusi māte, un tie paši izdzīvot nespētu.

Āpsēni vairāk nekā divus mēnešus mitinājās pie pieredzējušās zvērkopes, pieņēmās spēkos un nu pārcēlušies uz pagaidu voljeru līdzās dabas izglītības centram Pauguri.

Āpši ir nakts dzīvnieki, tāpēc dienas laikā tos ieraudzīt ir teju neiespējami, taču vērīgākam apmeklētājam var paveikties pamanīt āpša purniņu vai astes galu, varbūt pat pašu zvēru. Āpši ir aktīvi alu racēji, tāpēc dienas laikā ikviens var redzēt šo dzīvnieku veidotās alu ieejas.

Atbilstoši savām rakstura iezīmēm jaunie taku iemītnieki tikuši arī pie vārdiem – Tedijs, Gena un Bosītis. Vītola stāsta, ka visi trīs, kā jau visi bērni, ir ļoti nebēdnīgi, daudz spēlējas, tiem patīk lēkāt, mest kūleņus, plunčāties vanniņā un cīnīties savā starpā.

Dabā šajā laikā āpšu jaunuļi vēl dzīvo kopā ar māti, bet Līgatnes āpsēniem nākas pierast pie jaunās vides, aploka un arī apmeklētājiem. “Šī mums visiem ir jauna pieredze, jo Līgatnes dabas takās āpši nekad iepriekš nav bijuši, jāizprot uzvedība, ēdienkartes īpatnības un turēšanas apstākļi,” teic Vītola.

Āpsis ir sermuļu dzimtas plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, ieskaitot Latviju. Kaut gan āpši ir piederīgi plēsēju kārtai, tie ir visēdāji – labprāt ēd gan kukaiņus, sliekas, olas, sīkos putnus, gan ogas. Āpsis ir aktīvs tikai krēslā un tumsā, tāpēc tam ļoti labi attīstīta oža, bet dzirde un redze ir salīdzinoši vāja.

Patlaban Līgatnes dabas takās ir apskatāmi 13 sugu zīdītāji un četru sugu pūces.