Kas jāzina veiksmīgam vadītājam? Jauno vadītāju izglītība un izaicinājumi

Ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, mārketingā un ekonomikā tiek izvirzītas jaunas prioritātes – komunikācija, vadība un radošums. Jaunajiem vadītājiem vajadzēs vadīt daudzveidīgu cilvēku loku, kā arī nodrošināt koordinētu dažādu sfēru un līmeņu darbu procesu, un tas būs daudz svarīgāk un sarežģītāk, nekā gūt peļņu. Turklāt neviens to nespēs izdarīt labāk, kā augstskolas absolvents, kurš ieguvis padziļinātas zināšanas sociālajās zinātnēs – ekonomikā, socioloģijā un vadībā.

„Prestižajā Oksfordas universitātē zināšanas par sabiedrību, ekonomiku un politiku tiek uzsvērtas visās studiju jomās. Pat sagatavojot topošos ārstus, inženierus vai vides pētniekus, svarīgas ir ne tikai pamatzināšanas konkrētajā specialitātē, bet arī sociālajās zinātnēs. Šīs universitātes pārliecība balstās atziņā, ka zinātne, māksla un komunikācija rada patiesību. Un šādu pieeju arvien vairāk cenšamies īstenot arī Jelgavā, sagatavojot studentus Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU),” skaidro Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Andra Zvirbule.

Pasaulē turpmākajos 10 – 15 gados notiks pāreja uz dimensionālu attīstību, kas darbiniekam, vadītājam un uzņēmējam ļauj izvēlēties tieši sev piemērotu virzību, lai „atrastu tieši savu taku un neielektu kaktusa krūmā”, akcentējot specializācijas, ilgtspējas un sociālās atbildības nozīmi.

Oranžā pasaule jeb pieeja „Mazs ir skaists”

Oranžajā pasaulē, kurā dominē specializācija, notiks virzība uz spēju mainīties un pielāgoties, vienlaikus samazinot pastāvīgās izmaksas. Jaunajiem vadītājiem būs jāpieņem lielākas brīvības izpausmes, arī attiecībā uz darbiniekiem un netradicionālu nodarbinātību – distances darbu, pastarpinātu vadīšanu, brīvā režīma darbu, viena darbinieka nodarbinātību vairākos uzņēmumos.

„Šāda pieeja prasīs jaunu un individualizētu vadīšanas pieeju, jo darbinieki būs individualitātes, kas nevis pārdod darbu, bet savas personiskās un profesionālās zināšanas. Faktiski uzņēmējs vairs nealgos darbinieku, bet maksās tikai par individualizētu pakalpojumu. Protams, tas ir jauns izaicinājums gan darbiniekam, gan vadītājam, gan arī uzņēmējam, jo daudz pūļu būs jāizmanto vadīšanas funkciju organizācijā – plānošanā, organizēšanā un kontrolē,” stāsta A. Zvirbule.

Zaļā pasaule jeb pieeja „Uzņēmumiem rūp!”

Zaļajā pasaulē, kurā dominē ilgtspēja, galvenie akcenti ir apkārtējās vides un sociālās vides ieguvumi. Vadītājam ir jābūt apveltītam ar izteiktām komunikācijas prasmēm, lai izzinātu klientu un sabiedrības vēlmes, un zinātkāri, lai spētu izprast apkārtējās vides procesus.

„Zaļās pasaules idejā ļoti svarīga būs sabiedrības iesaistīšana visos procesos, ko sekmīgi var darīt gan vadībzinību profesionālis, gan cilvēks ar zināšanām par ekonomiskajiem procesiem. Taču galveno vietu šajā pasaulē es piešķirtu sociologiem, kas vada, mēra un virza sabiedrības domu un viedokļus, kā arī speciālistiem, kas rada jaunus un interaktīvus veidus, kā dalīties ar idejām un iedrošināt cilvēkus. Savukārt ekonomikas jomas speciālistiem īpašs izaicinājums būs sabalansēt vides ilgtspējas un sabiedrības ekonomiskās vajadzības,” savu viedokli pauž A. Zvirbule.

Zilā pasaule jeb pieeja „Sadarbība ir karalis!”

Zilajā pasaulē dominēs sociālās saites, sociālā atbildība un lieli uzņēmumi, kuriem ir svarīga peļņa, izaugsme un līderība tirgū. Šīs pasaules vadītājam būs nepieciešamas tādas zināšanas un prasmes kā uzņēmuma kultūras skatījums, jauninājumu menedžments, komunikācijas prasmes, mārketinga prasmes, starptautiskās ekonomikas izpratne un globālo procesu vadīšana. Nozīmīgu lomu ieņems līdertipa organizācija, turklāt tiek lēsts, ka 31% no darbiniekiem būs darbinieki ar izteiktu stratēģisko domāšanu.

A. Zvirbule skaidro, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas prognozēm pakalpojumu jomās gaidāms vidēji 49% pieaugumus, bet ražošanas un lauksaimniecības attīstība notiks daudz lēnāk – to apjomi pieaugs attiecīgi par 22% un 29%. Topošajam speciālistam, kurš strādās daudzveidīgajās pakalpojumu jomās un kurš vēlēsies kļūt par veiksmīgu vadītāju, jau studiju laikā papildus zināšanām specialitātē būs jāattīsta komunikācijas, sadarbības un stratēģiskās domāšanas prasmes.

„Dimensionālā attīstība jeb virzība uz „trijām pasaulēm” ir izaicinājums arī augstākās izglītības iestādēm, kas sagatavo sociālo zinātņu speciālistus, jo studiju saturam jābūt daudzveidīgam, lai dotu iespēju studentam gūt ieskatu dažādās nozarēs un attīstīt prasmi visu redzēt kopumā, nevis specializēties ļoti šaurā jomā. Universitātē jāgūst plašas un pamatīgas zināšanas zinātnē, mākslā un komunikācijā, un tikai pēc tam jaunais absolvents būs spējīgs orientēties darba tirgū un specializēties,” atklāj A. Zvirbule.

Par sociālo zinātņu studijām, ko piedāvā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, uzzini vairāk Atvērto durvju dienā 18.martā!