Itālis atver restorānu Rīgā, drīz vien nomirst, radus viņa bizness neinteresē, bet - ko iesākt darbiniekiem?

Pirms vairākiem gadiem kāds itālis Rīgā atvēra nelielu restorānu. Viņš bija SIA vienīgais īpašnieks, strādāja arī par šefpavāru. Tad saimniekam pasliktinājās veselība, viņš aizbrauca uz dzimteni ārstēties un tur nomira. Radinieki darbiniekiem telefonā atsūtīja pārfotografētu miršanas apliecību, bet braukt uz Latviju un pārņemt restorānu viņi nevēlas. Skaidrs, ka miris cilvēks nevar būt uzņēmuma īpašnieks. Bet kam jākārto šīs lietas?

Darbiniekus atbrīvos Valsts ieņēmumu dienests

Uzņēmumā pēdējā laikā strādāja divas darbinieces – grāmatvede un administratore. Kā viņām noformēt savu atbrīvošanu no darba sakarā ar uzņēmuma vienīgā īpašnieka nāvi?

Valsts darba inspekcijas konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode skaidro, ka līdzīgos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības vienpusējā kārtā reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu.

To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.5 punkts.

Tajā rakstīts, ka VID, saņemot darba ņēmēja iesniegumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar darba devēju, kurš šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav paziņojis dienestam par attiecīgās personas darba ņēmēja statusa zaudēšanu, piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nosūta darba devējam brīdinājumu, nosakot 15 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas iesniegt VID ziņas par darba ņēmējiem, arī par attiecīgā darba ņēmēja statusa zaudēšanu.

Ja darba devējs (šajā gadījumā viņš ir miris – Red.) noteiktajā termiņā neiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, VID, izvērtējot darba ņēmēja sniegto un dienesta rīcībā esošo informāciju, reģistrē personai darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar datumu, kad saņemts personas iesniegums par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar darba devēju.

Šis punkts dzīvē labi darbojas. Tātad abām darbiniecēm bez kavēšanās jāraksta iesniegums VID, aprakstot situāciju un lūdzot reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. VID nosūtīs SIA īpašniekam brīdinājumu. Protams, mirušais darba devējs uz VID brīdinājumu nespēs reaģēt, taču dienests, nesaņēmis atbildi, reģistrēs darba ņēmēja statusa zaudēšanu.

Abas darbinieces būs likumīgi pārtraukušas darba attiecības un, ja vēlēsies, varēs stāties uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā un pieprasīt bezdarbnieka pabalstu.

Ar firmu var rīkoties tikai mantinieki

Nākamais jautājums – ko darīt ar SIA īpašumu un mirušā personīgo mantu? Nelaiķa radinieki paziņoja darbiniecēm, ka viņas var paņemt sev mirušā personīgās mantas – drēbes, segas un gultas veļu, jo nekā cita viņam nebija, vai, ja vēlas, var tās izmest. Itālim piederēja arī automašīna, kura atrodas maksas stāvvietā. Par stāvvietu bija samaksāts mēnesi uz priekšu, nu termiņš beidzies. Taču auto kustināt drīkst tikai mantinieki, kad būs pieteikušies uz mantojumu.

Administratore izbeidza dzīvokļa īres līgumu un atbrīvoja mājokli, pārvedot saimnieka iedzīvi uz biroju.

Ar personīgajam mantām būtu skaidrība, taču palikusi arī SIA – kapitāla daļas, restorāna mēbeles un aprīkojums. Telpu īpašnieks atteicās pieņemt atslēgas, jo tur joprojām atrodas mēbeles, kases aparāts, dators, printeris un citas mantas.

Palikuši arī ilgstošas glabāšanas pārtikas produkti, kurus var glabāt vienu vai pusotru gadu. Daļa produktu atrodas restorāna telpās, taču inventarizāciju būs grūti veikt, jo priekšnieks tos dāvināja draugiem, pats lietoja uzturā, taču nekur neatzīmēja, nenorakstīja. Otra daļa preču atrodas aizslēgtā noliktavā, tai darbinieki nespēj piekļūt, jo atslēgas palika pie īpašnieka radiniekiem ārzemēs. Darbinieces ir satraukušās, jo var parādīties neatbilstība un preču iztrūkums.

Darbinieces saprot, ka SIA darbību vajadzēja pārtraukt tajā mirklī, kad viņas uzzināja par priekšnieka nāvi, un gaidīt mantiniekus, bet, būdamas atbildīgas, centās kaut kādā veidā saglabāt firmas darbību, lai priekšnieka radiniekiem būtu ko pārņemt mantojumā.

Uzņēmumu reģistrā informē, ka lēmumu par SIA likvidēšanu var pieņemt tikai mantinieki. Vispirms viņi manto uzņēmumu – kapitāla daļas, kustamo mantu un arī iespējamos parādus. Tikai pēc tam mantinieki, ja vēlas, var likvidēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Bezmantinieka manta

Mirušajam uzņēmējam Latvijā parādu nebija, taču radinieki noskaidroja, ka viņam ir lieli parādi Itālijā. Parāda piedziņu bija sācis kāds Latvijas zvērināts tiesu izpildītājs, kuram ārzemnieks ik mēnesi pārskaitīja noteiktu naudas summu.

Parādu dēļ mantinieki nav ieinteresēti pieteikties uz mantojumu. Kas notiks ar SIA mantu?

Ja mantinieki nepiesakās, bezmantinieka manta piekrīt valstij. Mantojuma lietu var ierosināt arī kreditors, lai atgūtu parādu, pārdodot mantu. Tad notārs mantiniekiem nosūtīs aicinājumu pieņemt mantojumu. Ja mantinieki nevēlas to pieņemt, viņiem rakstveidā jāatsakās no mantojuma. Citādi tiks uzskatīts, ka viņi mantojumu klusējot pieņēmuši, un viņiem var nākties maksāt mantojuma atstājēja parādus.

Ieinteresētā persona var arī vērsties pie notāra ar lūgumu iecelt mantojuma aizgādni.

Tā notiek pēc Latvijas likumiem. Iespējams, ka šajā gadījumā situācija ir sarežģītāka, taču to risināt nav bijušo darbinieku pienākums. Viņi par situāciju ir paziņojuši īpašnieka tuvākajiem mantiniekiem. Viņi atbildēja, lai ziņo policijai, jo Itālijā ir tāda kārtība, taču Latvijas policija šādas lietas nekārto.