Rīga kā velobraucēju pilsēta faktiski ir izgāzusies: 3 gadu laikā pilnībā nav īstenots neviens projekts

Rīgā patlaban aktualizēti, bet nepabeigti ir astoņi veloceļu projekti, taču daļu no tiem dome cer sākt būvēt šogad, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Sēdē šodien tika spriests par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā. Kā klātesošajiem atgādināja Jakrins, Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcija, kas apstiprināta 2015.gadā, paredz sešu veloceļu izbūvi Rīgas pilsētā - veloceļu Centrs-Ziepniekkalns, Imanta-Daugavgrīva, Centrs - Dārziņi, kā arī Salu tilta savienojuma, Mežaparka savienojuma un Dzirnavu ielas velojoslas izbūvi.

"Par nožēlu jāatzīst, ka vairāki projekti dažādu apsvērumu dēļ kavējas. Piemēram, Turgeņeva ielas veloceļa projekts ievilcies projektētāju vainas dēļ. Dažus projektus kavē zemes platību iegāde," sacīja Jakrins.

Patlaban aktīvā projektēšanas procesā departamentā ir astoņi veloceļi. Veloceļu Centrs-Ziepniekkalns posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Ozolciema ielai iecerēts uzsākt būvēt jau šīs vasaras beigās, veloceļu Imanta-Daugavgrīva - septembrī un veloceļu Krasta ielā - arī septembrī, paralēli ielas seguma atjaunošanas darbiem. Vēl šī gada augustā plānots uzsākt veloceliņa Centrs - Dārziņi būvniecību.

Nākamgad dome lēš, ka varētu sākt arī Turgeņeva ielas veloceļa un Dzirnavu ielas velojoslas izbūvi.

Laikā līdz 2020.gadam domes Satiksmes departaments iecerējis uzsākt Viestura prospektā plānotā veloceļa izbūvi, kas paredzēts satiksmes pārvada "Rīga-Skulte" izbūves procesā, kā arī uzsākt veloceļa izbūvi Ozolciema ielā, kas paredzēts Jāņa Čakstes gatves izbūves laikā.

Īstenojot Bruņinieku ielas seguma atjaunošanu dome sola, ka arī tur nākamgad taps velojosla. Izpētes stadijā patlaban esot iecere par celiņa Centrs-Pļavnieki izveidi.

Lai gan departaments iepazīstināja ar vairāku projektu norisi, deputāti ilgstoši darbiniekus iztaujāja par to, kā nākas, ka darbi rit tik lēni un reālu izmaiņu pilsētvidē nav.

Piemēram, deputāts Vilnis Ķirsis (V) taujāja, kas no visa plāna patlaban reāli ir izpildīts un realizēts ielās. Jakrins skaidroja, ka laikietilpīgākais darbs ir projektu sagatavošana un zemju iegāde vai atsavināšana, taču lielākajā daļā projektu tas viss jau esot izdarīts, kas nozīmē, ka atlikusi tikai būvniecības daļa.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja par iespēju izbūvēt velojoslas Brīvības ielā, jo par šādu ieceri parakstījušies vairāk nekā 2500 iedzīvotāju. Departamenta pārstāve Beāta Dambīte skaidroja, ka par šo jautājumu ir diskutēts jau ilgstoši ar visām kompetentajām institūcijām. "Secinājums ir, ka, neveicot pilnīgu ielas pārbūvi, nodrošināt joslas izbūvi tā, lai iedzīvotājiem būtu droši - nevar. Taču ielas pārbūve tuvākajā laikā nav plānota, jo tas prasa milzīgus resursus," sacīja eksperte.

Deputāts Sandis Riektiņš (JKP) taujāja, kādēļ darbi rit tik lēni un vai nav tā, ka būvnieki gluži vienkārši nespēj visu izdarīt laikus. Tāpat viņu interesēja - kādas sankcijas termiņu kavētājiem pienāksies. Dambīte skaidroja, ka maksimālais sods, ko pašvaldība no uzņēmējiem var piedzīt ir 10% no līgumsummas, kas arī tiekot darīts.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) savukārt taujāja, vai Imantas-Daugavgrīvas veloceļa izbūve tiks saskaņota ar plānoto ceļa izveidi dabas parka "Piejūra" teritorijā. Dambīte sacīja, ka projekta saskaņošana nav nepieciešama, jo departaments projektēšanu sācis pirmais, līdz ar to "Piejūras" parka veloceļa būvnieki pieskaņosies viņiem.

Sēdē piedalījās arī "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Māris Jonovs, kuram deputāti deva vārdu izteikties sēdes izskaņā. Viņš pauda bažas, ka no pašreizējās domes rīcības neesot īsti skaidrs, kā velosipēdistu nākotne tiks organizēta pēc konkrēto projektu izbūves. "Kad jautājam departamentam par turpmākajiem darbiem, visbiežāk saņemam atbildi, ka trūkst administratīvo un finansiālo resursu, lai veiktu izpētes par to, kur velojoslas pilsētā ir nepieciešamas visvairāk. Pilsētai nav datu par velosipēdistu skaitu un lēmumi par to, kur vajag kaut ko pilnveidot, tiek pieņemti no zila gaisa. Nevar uztaisīt pienācīgu tiltu vai ielu satiksmes risinājumus, ja nav zināms kam tas tiek taisīts," kritiku neslēpa Jonovs.

Tāpat viņš vērsa deputātu uzmanību uz to, ka projekti nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju biedrībām tiek parādīti tikai tad, kad jau ir uzprojektēti. "Šī sistēma ir nepareiza un mūs būtu jāiesaista plānošanas stadijā, jo pēc tam mūsu ieteikumi vai nu netiek ņemti vērā vai nu tiek tramdīti projektētāji, kuriem visu liek mainīt," sacīja aktīvists.

Sēžu zāli sēdes laikā pameta vairāki deputāti, līdz sēdē palikušo skaits bija tik mazs, ka netika nodrošināts kvorums.