Par piedalīšanos praidā tēvs draud dēlam atņemt kabatas naudu un pat izdzīt no mājām

Civillikuma 177. pantā rakstīts, ka līdz pilngadības (18 gadu vecumam) sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu – ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Vai pilngadīgs jaunietis var prasīt, lai vecāki viņu uztur? Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka skaidro, ka jautājumi, kas skar pilngadīgu cilvēku attiecības, nav bāriņtiesas kompetencē, tātad pieaugušais jauneklis tās palīdzību nesaņems.

Vidusskolēni jau ir pilngadīgi

Tomēr kopš 2013. gada Civillikumā ir spēkā arī norma, kas vairs strikti nenovelk 18 gadu robežu. 179. pantā rakstīts, ka abu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats var sevi apgādāt.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Ja vecāki par bērnu negādā, teorētiski viņš var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā.

Vidusskolā jāmācās 12 klases, tātad deviņpadsmitgadīgi jaunieši vēl ir skolēni. Pilngadību sasniegušajiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 21 gadam, kuri nesaņem atbalstu no viena vai abiem vecākiem un turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā, arī ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus 118,25 eiro mēnesī – gan no tēva, gan mātes, tātad 236,50 eiro. Ja tos maksā valsts, vecākiem krājas parāds, kuru nodos piedziņai tiesu izpildītājam un piedzīs no vecākiem.
Par kabatas naudu Civillikumā gan nekas nav teikts, tā ir vecāku brīva iniciatīva.

Tiesu prakse

Citos likumos jaunieti par apgādājamu uzskata līdz 24 gadu vecumam, ja viņš mācās. Piemēram, likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 13. panta Atvieglojumi maksātājam pirmās daļas 1. punktā ir paredzēti atvieglojumi nodokļa maksātājam par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Likuma Par valsts pensijām 19. panta ceturtajā daļā rakstīts, ka par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi arī apgādnieka bērni, brāļi, māsas un mazbērni, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja viņi apgādnieka nāves dienā vai vēlāk mācās vai studē. Tāpēc, piemērojot likumu analoģiju, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina, ka “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu”.

Meita tiesājas pret tēvu

Ir gadījumi, kad pilngadīgi bērni tiesā prasa no vecākiem daudz lielākus uzturlīdzekļus. Bet vecāki šo prasību var apstrīdēt.
Piemēram, 2015. gada 10. marta spriedumā lietā Nr. C37113614 pilngadīga meita lūdza piedzīt no tēva uzturlīdzekļus 250 eiro apmērā, jo turpina studijas augstskolā. Viņas ikmēneša izdevumus veido dzīvokļa īre, komunālie maksājumi, ēdiens, apģērbs, apavi, higiēnas preces, medikamenti, vitamīni, mācību līdzekļi, ceļa izdevumi – kopā ap 500 eiro, un pusi no šīs summas viņa lūdz piedzīt no tēva. Tēvs prasību neatzina un pamatoja, ka meitas uzskaitīto ikmēneša izdevumu summa ir nesamērīga attiecībā pret kopējo iztikas līmeni valstī. Viņš argumentēja, ka meita var dzīvot augstskolas dienesta viesnīcā, nav nepieciešams īrēt atsevišķu dzīvokli, samazinot ikmēneša tēriņus par 200 eiro. Tiesa atzina iebildumus par pamatotiem un nolēma piedzīt uzturlīdzekļus no tēva 150 eiro apmērā, līdz meita spēs pati sevi apgādāt.