Līgo vakarā Alsungā nosvin krāšņas "Suitu kāzas"
foto: Liesma Kalve
Novadu ziņas

Līgo vakarā Alsungā nosvin krāšņas "Suitu kāzas"

Liesma Kalve

Jauns.lv

0

Etniskās kultūras centrs “Suiti” Līgo vakarā dāvāja Latvijas ļaudīm košu un emocionālu uzvedumu “Suitu kāzas”. Šī ir tikai trešā reize Latvijas kultūras vēsturē, kad viens no dižākajiem latvju godiem - suitu kāzas - tiek iemūžinātas autentiskā priekšnesumā un saglabāta liecība nākamajām paaudzēm.

Līgo vakarā Alsungā nosvin krāšņas "Suitu kāzas"...

"Suitu kāzas" Alsungā 2018. gada Līgo vakarā

Pirmo reizi suitu kāzu tradīcija tika iestrādāta 1935. gadā filmā “Dzimtene sauc” jeb “Kāzas Alsungā”. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Liepājas teātra režisora Andreja Miglas iestudējums “Suitu kāzas” apceļoja vai visu Latviju.

Līdzīga iecere bija suitu kultūras un tradīciju glabātājiem, gatavojoties valsts simtgadei, taču projekts Kultūrkapitāla fondā nerada atbalstu, tādēļ košo kāzu uzvedumu varēs vēl otru reizi skatīt Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā 7. jūlijā.

Uzveduma rīkotāji – biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti vadītāja” Dace Martinova un režisors Juris Jonelis ir entuziasma un apņēmības pilni. Uzvedumā iesaistīti vairāk nekā 50 vietējie iedzīvotāji, tostarp seši pašdarbības kolektīvi – etnogrāfiskie ansambļi Suitu sievas, Gudenieku suiti, Maģie suiti, folkloras kopa Suitu dūdenieki, Suitu vīri un vidējās paudzes deju kopa Suiti.

Nav nejaušība, ka tieši suiti ir saglabājuši izcili daudz seno tradīciju, dziesmu, deju, rotaļu. Tradīcijas nostiprinājās 17. gadsimtā, laikā, kad nešpetns un ciets dzimtkungs, grāfs Ulrihs Šverins pievērsa savus dzimtļaudis katoļu ticībai, stingri nosakot apģērbu, kāds ļaudīm jāvalkā, uzvedība, kā jāturas godos un ikdienā. Lai gan kungu vietējie iedzīvotāji noindēja, nevarot paciest tā pārlieku stingro uzraudzīšanu, jestrais un nešpetnais gars dzīvo suitos vēl šobaltdien.

Vietējie lepni stāsta, ka Alsungas suiti esot iedomīgi, lepni un skarbi ļaudis, bet Jūrkalnes suiti pagalam traki. Un patiesi – kurš gan skatuves slaucīšanas un nokopšanas darbus pēc izrādes spētu zibenīgi pārvērst improvizētā dancī, iesaistot viesus un līgotājus, ja ne jautrie un trakulīgie suitēniešu meitieši!?