Tieslietu ministrijas ierēdne Marika Martinsone pērn kavējusi 199 darba dienas
Pagājušā nedēļā sabiedrības lielu rezonansi izpelnījās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāts Māris Skujiņš un viņa iespējamās saistības ar politiķiem pietuvināto un tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonākušo uzņēmēju Māri Martinsonu. Pēc medijos publicētās informācijas, Skujiņš atsauca savu kandidatūru augstajam postenim un tagad Finanšu ministrijai jālūko pēc jauna amata kandidāta.
Kamēr VID ģenerāldirektora amats ir vakants, tikmēr netraucēti Tieslietu ministrijā tiek nodarbināta tā paša odiozā Martinsona sieva Marika Martinsone, ieņemot visai augsto Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieka amatu.
Jauns.lv lūdza Tieslietu ministrijas komentāru, par Marikas Martinsones nodarbinātību, kā rezultātā ministrija apliecināja, ka Martinsone pērn gada laikā darbā bijusi vien 53 darba dienas, apmaksātā atvaļinājumā pavadījusi 14 dienas, bezalgas atvaļinājumu izmantojusi 15 dienu apmērā, bet vairāk nekā pusgadu - 170 dienas, darbā nav bijusi darba nespējas vai cita attaisnojuma dēļ. Neattaisnoti darba kavējumi oficiāli nav konstatēti.
Atsaucoties uz Tieslietu ministrijas sniegtajām ziņām, pēc mēnešu sadalījuma 2017. gada februārī, augustā, septembrī, oktobrī, decembrī Martinsone darbā vispār nav bijusi un darba attaisnojuma iemesls ir norādīts kā darba nespēja vai cits attaisnojums, savukārt novembrī nostrādātas vien divas dienas un pārējo 19 darba dienu kavējuma iemesls atkal norādīts darba nespēja vai cits attaisnojums. Kopš 2017. gada 1. janvāra vienīgais mēnesis, kad Martinsone darbā bijusi visas darba dienas ir 2017. gada aprīlis, proti, čakli nostrādājot 18 darba dienas.
Saskaņā ar valsts amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu sniegto informāciju, Martinsones ienākumi pērn par 53 darbā nostrādātajām un 14 apmaksātā atvaļinājuma dienām bijuši 9561.70 eiro, tas nozīmē, ka Martinsones katra darbā pavadītā stunda Tieslietu ministrijā pērn izmaksājusi nepilnus 17.84 eiro no nodokļu maksātāju naudas (ieskaitot apmaksāto atvaļinājumu).
Var jau būt, ka Tieslietu ministrijā Martinsones darba pienesums ir tik būtisks, ka ministrija bez viņas pakalpojumiem ir kā bez rokām, tomēr kopējā darba apmeklētības aina liek uzdot Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam jautājumu, cik efektīvi ministrijas ierēdņi veic savus darba pienākumus un vai attaisnotie darba kavējumi, iespējams, nav tikai formāli.
