Aizvien nerimst kaislības un sašutums par 12. klases matemātikas eksāmenu. Tiešām bija tik grūts?

Rīgas Juglas vidusskola 12. klases skolnieks Tomass Zutis LTV raidījumam "Panorāma" stāsta: "Rakstot eksāmenu, man likās, ka mani cenšas iegāzt." Puisis norāda, ka matemātika viņu interesē un vidējais vērtējums šajā priekšmetā ir 8, tomēr eksāmena uzdevumi viņu negaidīti pārsteiguši - tie šķituši ārkārtīgi grūti un par to sūdzas ne viņš vien. 

Eksāmens pieejams šeit.

Kāds cits skolēns no Teikas vidusskolas padalās: "Man personīgi gāja ļoti smagi, konsultējos un aprunājos ar saviem klases biedriem pēc eksāmena, un viņi teica, ka arī jā - eksāmens bija tiešām grūts."

Juglas vidusskolniece Māra Neļķe spriež: "2016. gads bija ļoti vienkāršs, salīdzinot ar 2017. gadu, un tagad 2016. gadu ar šo gadu nevar vispār salīdzināt. Es esmu pildījusi, man liekas, no 2009. gada eksāmenus, tāpēc varu teikt, ka pagājušie gadi bija vienkāršāki par šiem."

Jau nedēļu virmo diskusijas, vai gadījumā eksāmens šogad nav sastādīts, neņemot vērā Latvijas zināšanas un priekšmeta mācību saturu. Tādas pārdomas radās arī eksāmena novērotājai Rīgas vakara ģimnāzijā Zandai Bērziņai-Radziņai. Topošo absolventu reakcijas viņai šķitušas zīmīgas. 

Viņa stāsta: "Pirmo daļu skolēni veica ļoti raiti, pat skatījos ar lielu prieku, tā bija tā testa daļa, daudzi nodeva daudz ātrāk nekā vispār bija paredzēts, tad viņiem izdalīja otro un trešo daļu, tad iestājās tāds apjukums, es varētu teikt."

Tā gan neuzskata vairākas aptaujātās matemātikas skolotājas. Aizkraukles novada vidusskolas matemātikas skolotāja Gunta Ozoliņa saka: "Katrā no uzdevumiem bija vairāk jāsaskata nekā varbūt pamatuzdevumos, bet apgalvot, ka šajā gadījumā pēkšņi dikti, dikti atšķīrās no iepriekšējiem gadiem, tā tomēr nevar teikt."

Valsts izglītības satura centrā (VISC) skaidro, ka eksāmenam ir trīs daļas, kas sarežģītības ziņā ir līdzvērtīgas ik gadu. Dažādās grūtības pakāpes ir, lai noteiktu zināšanu līmeni. Pamatzināšanas pārbauda tikai pirmajā testa daļā. 

VISC matemātikas speciālists Jānis Vilciņš skaidro: "Cita lieta ir skolēnu vispārējās domāšanas prasmes, problēmu risināšanas prasmes. Ieradumi, kas ir nepieciešami, lai šādus nestandarta uzdevumus risinātu. No šo prasmju viedokļa eksāmens, šie uzdevumi, ir grūti, dažiem skolēniem varbūt pat ļoti grūti."

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Kristiāna Šulca uzskata, ka veiksmīgi tikusi galā pat ar nestandarta situāciju risinājumiem eksāmena sarežģītākajā trešajā daļā. 

"Bija uzdevumi, kur vajadzēja tā kā padomāt vēl un veltīt vairāk laika, bet es neteiktu, ka viņš bija tik ļoti neiespējams, ka tur tiešām vajadzēja visiem sūdzēties," viņa saka. 

Šo skolēnu dažādās pieredzes, pildot eksāmenus, atspoguļojos arī dažādos vērtējumos, kas ik gadu ļoti atšķiras. Piemēram, valstī vidējais rezultāts bija 35%, bet 1. ģimnāzijā - 90%, jo tur atlasīti skolēni, kas specializēti apgūst matemātiku. 

Gunta Ozoliņa norāda, ka šie rezultāti norāda, ka varbūt tiešām būtu vajadzīga eksāmenu diferencēšana. "Vai, piemēram, tiešām tehniskās skolas audzēknim ir jākārto tāds pats eksāmens kā ģimnāzijas absolventam?" - viņa retoriski vaicā.

Tam piekrīt VISC - ja eksāmens ir standartizēts, var gadīties, ka tas īsti neizaicina izcilākos skolēnus, taču citiem, kas nākotni nesaistīs ar matemātiku, sagādā lielus pārdzīvojumus. Vilciņš skaidro, ka to palīdzētu īstenot izglītības satura reforma. Tā paredz to, ka eksāmenam būtu vismaz divas grūtības pakāpes un grūtāko pildītu tie, kas izvēlējušies ar matemātiku vai dabaszinātnēm saistītu mācību specializāciju.