LRA aicina mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību
foto: Zane Bitere/LETA
Politiskās kustības "Sabiedrība Centriskai politikai" valdes priekšsēdētājs, "Latvijas Reģionu apvienības" valdes loceklis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.
Politika

LRA aicina mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību

TV24

“Mēs esam izstrādājuši un nākam klajā ar līdzsvarotu, centrisku iniciatīvu. Mēs piedāvājam sabiedrības atbalstīta prezidenta konceptu. Šodien tas ir iesniegts Saeimā,” Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība) sacīja RīgaTV 24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu". Viņš skaidroja, kas būtu galvās izmaiņas: “Pirmkārt, balsojums notiek atklāti. Vairs nav šīs spēlītes un politiskais tirgus, kur mēs nezinām, kurš ir ievēlējis Latvijas Valsts prezidentu. Un otrs – mēs šajā procesā iesaistām sabiedrību. Tas notiek caur konsultatīvu balsojumu jeb parakstu vākšanu.”

LRA aicina mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību...

Smiltēns norādīja, ka parakstu vākšana kalpotu kā kvalifikācijas barjera. “Saeima izvirza prezidenta kandidātus, un prezidenta kandidātiem, lai kvalificētos tālāk, ir jāsavāc vismaz 50 000 pilsoņu parakstu. Tas nozīmē, ka tā ir kvalifikācijas barjera. Tad Saeima no šiem kandidātiem var ievēlēt savu prezidentu. Šādā veidā mēs iesaistām sabiedrību, bet tomēr paturam pirmo vārdu un galavārdu Saeimā,” pauda Saeimas deputāts.

Viņš apgalvoja, ka mūsdienās šādu sistēmu ieviest būtu vienkārši: “Laikā, kad Satversmes tēvi rakstīja Satversmi, risināt šādus jautājumus bija sarežģītāk, jo bija daudz mazāk iespēju un dažādu rīku. Mēs šodien redzam, ka ļoti labi strādā sabiedriskā iniciatīva Manabalss.lv, kur cilvēki var vākt parakstus elektroniskajā vidē. Mēs piedāvājam šādā veidā uz Latvija.lv bāzes veikt parakstu vākšanu, kur cilvēki var izvēlēties un nobalsot par sev tīkamo kandidātu.”

Smiltēns ir pārliecināts, ka šāda sistēma būtu daudz labāka nekā jau apspriestais tautas vēlēta prezidenta modelis, jo tas var novest pie parlamentāras demokrātijas sabrukšanas. “Ir uzjundījusi ideja par tautas vēlētu prezidentu. Tas nāk komplektā ar ideju par tautas vēlētu prezidentu ar plašām pilnvarām. Tas savukārt nozīmē parlamentāras demokrātijas iekārtas maiņu uz, iespējams, pus-prezidentālu republiku, mainot varas līdzsvaru Satversmē. Tas man nav pieņemams.  Es esmu gatavs sargāt parlamentāras demokrātijas modeli,” uzstāja Saeimas deputāts.

Smiltēns kritizēja arī tos, kuri uzskata, ka pārmaiņas nav nepieciešamas: “ZZS diezgan skaidri profilējās un teica, ka viņiem mūsu piedāvājums neinteresē. Viņi stingri iestājas par to kārtību, kas ir šobrīd – aizklāts balsojums, Saeima ievēl prezidentu un sabiedrībai tur nav nekādas daļas. Es šādu attieksmi no Saeimas puses sauktu par “mēs zinām labāk”.”